ANO klimata konferencē pirmo reizi neizdodas pieņemt gala dokumentu
ANO Klimata pārmaiņu konferencē ”COP31” Antālijā valstīm neizdevās panākt vienošanos par kopīgo politisko gala dokumentu. Sarunas, kuras vadīja Turcijas vides ministrs un konferences prezidents Murats Kurums kopā ar Austrālijas klimata ministru Krisu Bouenu, turpinājās vairāk nekā divas dienas pēc sākotnēji noteiktā noslēguma termiņa. Tomēr dalībvalstis nespēja vienoties par dokumenta saturu, un svētdien, 22. novembrī, Kurums paziņoja, ka konsensu panākt nav izdevies.
Strīdus ābols - fosilais kurināmais
Galvenās domstarpības izraisīja jautājums par naftas, dabasgāzes un ogļu izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu. Eiropas Savienība, Panama, Māršala Salu Republika un vairākas citas valstis uzstāja, ka gala dokumentā jāiekļauj skaidra apņemšanās turpināt pāreju prom no fosilā kurināmā. Savukārt Saūda Arābija un citas naftas eksportētājvalstis iebilda pret šādu formulējumu.
Domstarpības saasinājās pēc tam, kad Turcijas un Austrālijas sagatavotajā dokumenta projektā tika svītrotas tiešas atsauces uz atteikšanos no fosilā kurināmā. Iepriekšējā projekta versijā bija paredzēts paātrināt 2023. gada COP28 konferencē Dubaijā panākto vienošanos par pāreju prom no oglēm, naftas un gāzes. Jaunākajā tekstā šādas skaidras apņemšanās vairs nebija, lai gan tajā saglabājās vispārīgs aicinājums veicināt pāreju uz ekonomiku ar zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Eiropas Savienības un citu valstu ieskatā šāds dokuments būtu solis atpakaļ salīdzinājumā ar iepriekš panāktajām starptautiskajām vienošanām. Savukārt Krievija iebilda pret strauju fosilā kurināmā piegāžu samazināšanu, norādot uz iespējamu energoresursu cenu kāpumu un enerģētiskās nabadzības risku. Saūda Arābija uzsvēra, ka klimata problēmu risināšanā nevajadzētu izslēgt nevienu tehnoloģiju.
Domstarpības arī par klimata finansējumu
Otrs būtisks strīdus jautājums bija finansējums valstīm, kuras klimata pārmaiņu sekas izjūt īpaši smagi. Daudzas jaunattīstības valstis pieprasīja palielināt atbalstu pielāgošanās pasākumiem, piemēram, aizsardzībai pret plūdiem, sausumu un citiem ekstremāliem laikapstākļiem.
Iepriekšējā dokumenta projektā bija iekļauts priekšlikums līdz 2035. gadam palielināt šādu finansējumu līdz vismaz 120 miljardiem ASV dolāru gadā. Tomēr šis konkrētais mērķis no jaunākās versijas tika svītrots. Attīstītās valstis un valstis ar mazākiem resursiem nespēja vienoties arī par to, kādam jābūt turpmākā finansējuma apjomam un kā tas būtu nodrošināms.
Īpaši aktīvi skaidrākas saistības pieprasīja valstis, kuras ir pakļautas jūras līmeņa celšanās, sausuma un citu klimata pārmaiņu seku riskam. To pārstāvji brīdināja, ka bez konkrēta finansiāla atbalsta starptautiskie solījumi nepalīdzēs aizsargāt iedzīvotājus un infrastruktūru.
Elektrifikācija un oglekļa uztveršanas tehnoloģijas
Turcija konferencē centās panākt atbalstu arī mērķim līdz 2035. gadam palielināt elektrības īpatsvaru pasaules galapatēriņā no aptuveni 23% līdz 35%. Šāds solis paredzētu plašāku elektrības izmantošanu transportā, rūpniecībā un ēku apsildē, aizstājot daļu tehnoloģiju, kurās pašlaik tiek dedzināta nafta, gāze vai ogles.
Tomēr priekšlikums neparedzēja, ka papildu elektrībai obligāti jābūt iegūtai no atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpēc vairākas valstis un klimata organizācijas uzsvēra, ka elektrifikācija pati par sevi negarantē emisiju samazināšanu - būtiski ir arī tas, kā elektrība tiek saražota.
Diskusijas izraisīja arī oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas. Konferences dokumenta projektā bija paredzēts veicināt šo risinājumu plašāku izmantošanu. To atbalstītāji uzskata, ka šādas tehnoloģijas var palīdzēt samazināt atmosfērā nonākošo oglekļa dioksīda daudzumu. Kritiķi savukārt brīdina, ka tās nedrīkst izmantot kā aizstājēju emisiju samazināšanai un pamatojumu fosilā kurināmā ieguves turpināšanai.
Bažas par 1,5 grādu mērķa sasniegšanu
COP31 notika laikā, kad arvien lielākas bažas rada iespēja pārsniegt Parīzes nolīgumā noteikto mērķi - ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. ANO klimata institūciju vērtējumi liecina, ka pašreizējie valstu emisiju samazināšanas plāni nav pietiekami, lai šo mērķi sasniegtu.
Šādos apstākļos valstīm bija jāvienojas par konkrētākiem pasākumiem, taču konferences noslēgumā tās nespēja panākt kopīgu nostāju pat par dokumentu, kurā būtu noteikti turpmākās rīcības politiskie virzieni. Tas vēl vairāk sarežģī starptautiskos centienus koordinēt emisiju samazināšanu un palīdzību valstīm, kuras jau saskaras ar klimata pārmaiņu sekām.
Konferencei bija jānoslēdzas piektdien, taču sarunas turpinājās līdz svētdienai, padarot COP31 par ilgāko ANO klimata konferenci vēsturē. Noslēguma plenārsēdē Kurums atzina, ka vienošanos panākt nav izdevies. Tādējādi dalībvalstis noslēdza sanāksmi bez kopīga politiskā gala dokumenta, lai gan atsevišķos darba jautājumos sarunas un lēmumu pieņemšana turpinājās.
Bluesky