„Labi, šeit ir analītisks apskats par notikumiem, kas saistīti ar Vladimiru Putinu, balstoties uz sniegtajām ziņām.

---

Krievijas diktators Vladimirs Putins nonācis starptautiskā uzmanības lokā pēc tam, kad Kānu kinofestivālā režisors Andrejs Zvjagincevs, saņemot "Grand Prix" balvu par filmu "Minotaurs", publiski uzrunāja Putinu. Zvjagincevs lūdza viņu pārtraukt karadarbību Ukrainā, norādot, ka miljoniem cilvēku gaida slepkavību izbeigšanu. Šis aicinājums izskanēja laikā, kad Krievija veica masveida raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, iespējams, izmantojot arī ballistisko raķeti "Orešņiks". Uzbrukumā gāja bojā divi cilvēki, bet vismaz 56 tika ievainoti, tostarp bērni.

Tikmēr Krievijas iekšpolitikā iezīmējas plaisa. Saskaņā ar "The Guardian" rīcībā esošo informāciju, Putins noraidījis savas politiskās elites un pat prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova lūgumus mīkstināt interneta ierobežojumus. Avoti norāda, ka karadarbības laikā Putins dod priekšroku drošības dienestu nostiprināšanai, nevis brīvībām.

Kara sekas arvien vairāk skar arī pašu Krieviju. "The Atlantic" publicētajā analīzē profesors Filips Peisons O’Braiens norāda, ka Putins vairs nespēj noslēpt no sabiedrības kara patiesās sekas. Ukraiņu tāldarbības triecieni, tostarp Maskavai, grauj Kremļa ilgi koptos melus par "tālo konfliktu", kas neskar parasto krievu dzīvi.

Starptautiskā līmenī parādās arvien vairāk pazīmju, ka Krievijas pozīcijas vājinās. CNN vēsta, ka Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins esot sapratis, ka Krievija karā zaudē. Sarunā ar Donaldu Trampu Sji Dzjiņpins izteicies, ka Putins kādudien varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, lai gan Pekina un Maskava šo informāciju publiski neapstiprina.”