Rail Baltica Latvijā: plāno būtisku projekta optimizāciju

Latvijas valdība ir nolēmusi radikāli mainīt pieeju dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai, pārejot uz tā saukto "programmu minimums". Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka pašreizējā situācijā 2026. gadā ir jādomā racionāli, atsakoties no iepriekšējām vīzijām par labu tehniski nepieciešamajam minimumam.

Būtiskas izmaiņas projektēšanā

Projekta "Rail Baltica" īstenošanas tematiskās komitejas sēdē izskatīti trīs scenāriji, no kuriem izvēlēts ceļš uz maksimālu optimizāciju. "Rail Baltica" projekta uzraugošās komitejas vadītājs Andris Kulbergs uzsvēra, ka pašreizējie plāni ir nesamērīgi dārgi un neefektīvi. Piemēram, 200 kilometru garajā Latvijas posmā sākotnēji iecerētas 17 stacijas, kamēr 600 kilometru garajā Madrides-Barselonas ātrvilciena līnijā tiek izmantotas galvenokārt divas. Tāpat tiek plānots samazināt staciju peronu garumu no 400 metriem līdz 200 metriem.

Finanšu un pārvaldības izaicinājumi

Satiksmes ministrijai līdz 15. septembrim jāizstrādā priekšlikumi tehnisko un būvmateriālu prasību samazināšanai. Vienlaikus Finanšu ministrijai un Valsts kasei jāizvērtē valsts budžeta iespējas un citi finansējuma avoti, tostarp militārās mobilitātes līdzekļi. Andris Kulbergs norādīja, ka 2023. gada decembrī noslēgtais līgums par pamattrases būvniecību nav nodrošinājis valsts interešu aizstāvību, jo tajā nav noteikti maksimālie izmaksu griesti.

• Projekta pirmā kārta ietver savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijai.
• Pabeigs būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā.
• Latvijas posma izmaksas pēc indeksācijas var sasniegt sešus miljardus eiro.