Latvijā bērni dzimst vēlāk: māšu vidējais vecums sasniedz 30,6

Latvijas sievietes bērna laišanu pasaulē arvien biežāk atliek uz vēlāku laiku, māšu vidējam vecumam 2025. gadā sasniedzot 30,6 gadus. Tas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar 28,6 gadiem pirms pusotras desmitgades.

Dzimstības tendences mainās

Visaktīvākā grupa jaundzimušo vecāku vidū ir sievietes vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kuras pērn pasaulē laidušas 3766 bērnus. Šī grupa veido gandrīz trešdaļu no visiem 11 931 jaundzimušajiem. Tikmēr tendence dzemdēt agrā jaunībā strauji sarūk – ja 2010. gadā sievietes līdz 20 gadu vecumam kļuva par mātēm 1152 reizes, tad 2025. gadā šis skaits krities līdz 263.

Ģimenes un laulības statuss

Statistikas dati rāda, ka 64,3% bērnu piedzimuši vecākiem, kuri ir oficiālā laulībā. Šis rādītājs pēdējos 15 gados audzis par 8,7 procentpunktiem. Pirmdzimto īpatsvars sasniedzis 40,6%, savukārt otrie bērni veido 34,8% no kopējā skaita.

Abortu statistikas izmaiņas

Līdztekus dzimstības datiem, Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo par 2421 mākslīgo abortu pērn. Tas ir par 13 gadījumiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Būtiski, ka pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā nav reģistrēts neviens mākslīgais aborts meitenēm vecumā līdz 14 gadiem.

Kopējais jaundzimušo skaits gan uzrāda lejupslīdi – pērn piedzimuši par 956 bērniem jeb 7,4% mazāk nekā 2024. gadā. Šīs izmaiņas iezīmē ilgtermiņa demogrāfiskos procesus, kas ietekmēs gan izglītības sistēmu, gan darba tirgu nākotnē.