Zemnieku saeima: vai latvānis laukā var novest pie cietumsoda?

Latvijas lauksaimnieki bažījas, ka jaunie grozījumi Krimināllikumā varētu vērsties pret godprātīgiem zemes īpašniekiem, kuri nespēj pilnībā izskaust invazīvo latvāni. Biedrība Zemnieku saeima aicina Saeimas deputātus atgriezt likumprojektu Juridiskajā komisijā, lai precizētu normas un novērstu risku, ka par dabisku augu izplatību tiek piemērota kriminālatbildība.

Skaidras robežas starp noziegumu un saimniekošanu

Izmaiņas Krimināllikumā tiek virzītas, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Tās mērķis ir sodīt par apzinātu kaitējumu dabai, taču Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda uz būtisku atšķirību starp apzinātu invazīvo sugu audzēšanu un cīņu ar tām. Lauksaimnieki uzsver, ka gadījumos, kad zemnieks gadiem cīnās ar latvāni, bet nepanāk simtprocentīgu rezultātu, tas nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu.

Nepieciešamība pēc valsts atbalsta

Daudzviet Latvijā latvāņu izplatība ir tik plaša, ka viena īpašnieka spēki nav pietiekami to pilnīgai iznīcināšanai. Biedrība uzsver, ka invazīvās sugas neievēro īpašumu robežas, tādēļ nepieciešama koordinēta valsts programma un kopīga rīcība starp privātajiem īpašniekiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Lazdiņš skaidro, ka likumā jābūt ietvertai atrunai, kas pasargā īpašniekus, kuri veikuši samērīgus apkarošanas pasākumus, bet nav spējuši pilnībā apturēt dabisko izplatīšanos.