Saeima virza izmaiņas: dzīvnieks vairs nebūs tikai lieta

Latvijas tiesību sistēma stāv uz būtiskas vērtību maiņas sliekšņa. Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20. maijā, spēra izšķirošu soli, atbalstot ieceri grozīt Civillikumu. Mērķis ir skaidrs un ilgi gaidīts – beidzot juridiski nostiprināt faktu, ka dzīvnieks nav vienkāršs īpašuma objekts vai lieta, bet gan dzīva, just spējīga būtne.

Šis lēmums nav radies tukšā vietā. Tas ir tiešs atbalss sabiedrības gribai – vairāk nekā 35 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstīja kolektīvo iesniegumu, pieprasot izbeigt praksi, kurā dzīvnieki tiek pielīdzināti mantai. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsver, ka šī iniciatīva nav vērsta uz jaunu aizliegumu ieviešanu, bet gan uz fundamentālu ētikas normu iedzīvināšanu likumdošanā.

Tas ir vērtīborientēts lēmums par to, kā Civillikumā tiek uztverts dzīvnieks, skaidri nostiprinot dzīvnieka dzīvību kā nozīmīgu un aizsargājamu vērtību, kas atbilst mūsdienu sabiedrības morāli ētiskajām vērtībām, norāda Andrejs Judins.

Ko tas mainīs praksē?

• Tiesiskais statuss: Dzīvnieks iegūs statusu, kas atzīst tā spēju just, vienlaikus saglabājot lietu tiesību normu piemērojamību tur, kur tas ir savienojams ar dzīvnieka dabu.
• Atbildība: Likumprojekts paredz skaidrāku regulējumu gadījumiem, kad dzīvniekam nodarīts kaitējums, tostarp attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
• Civiltiesiskie aspekti: Tiks precīzāk definētas normas par mantošanu, īpašnieku maiņu un parādu piedziņu, kurās iesaistīti dzīvnieki.

Lai gan Latvijā jau darbojas Dzīvnieku aizsardzības likums, Civillikums līdz šim dzīvniekus uzlūkoja kā civiltiesību objektus. Plānotās izmaiņas šo pretrunu mazinās, padarot likumu humānāku un atbilstošāku 21. gadsimta izpratnei par līdzāspastāvēšanu ar dzīvniekiem. Komisija šo jautājumu ir rūpīgi izvērtējusi, analizējot gan Tieslietu ministrijas slēdzienus, gan ārvalstu pieredzi un ekspertu viedokļus.

Darbs pie likumprojekta turpināsies, un komisija sola precizēt formulējumus, lai nodrošinātu to nevainojamu piemērošanu ikdienas dzīvē. Lai šīs izmaiņas kļūtu par likumu, Saeimai tās būs jāatbalsta trīs lasījumos.