ES pieņem vērienīgākās individuālās sankcijas pret Krieviju

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā panākta vienošanās par līdz šim apjomīgāko individuālo sankciju pakotni pret Krieviju saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu. Jaunie ierobežojumi skar 1569 fiziskas un juridiskas personas, tostarp uzņēmumus un amatpersonas, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže sanāksmē uzsvēra nepieciešamību saglabāt stingru nostāju pret Krieviju. Viņa atkārtoti aicināja ES dalībvalstis vienoties par pilnīgu Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu visā ES teritorijā, pamatojot šo priekšlikumu ar drošības apsvērumiem un nepieciešamību mazināt Krievijas ienākumus.

Drošības situācija uz ārējām robežām

Būtiska diskusiju daļa bija veltīta drošības izaicinājumiem uz ES un NATO ārējām robežām. Ministre informēja kolēģus par incidentiem uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur pēdējā laikā fiksētas mērķtiecīgas provokācijas:

• Bruņotas un maskētas personas piespiedu kārtā virzījušas migrantus Latvijas virzienā.
• Fiksēti gadījumi, kad bojāts robežžogs, lai nelikumīgi iekļūtu Latvijas teritorijā.
• Tīši bojāta robežas uzraudzības infrastruktūra, tostarp nozagtas novērošanas kameras.

”Tā nav tikai Latvijas robeža - tā ir ES un NATO ārējā robeža,” uzsvēra Baiba Braže, aicinot uz kopīgu rīcību, lai palielinātu spiedienu uz Baltkrieviju.

Atbalsts Ukrainai un paplašināšanās

Tikšanās laikā ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu tika pārrunātas Ukrainas steidzamākās vajadzības pirms gaidāmās ziemas. Latvija uzstāj uz nepieciešamību būtiski palielināt militāro, finansiālo un enerģētikas atbalstu, īpašu uzmanību pievēršot pretgaisa aizsardzības stiprināšanai. Tāpat tika apspriesta ES paplašināšanās. Latvija iestājas par sarunu klasteru atvēršanu ar Ukrainu un Moldovu vēl šā gada laikā, vienlaikus uzsverot kandidātvalstu pienākumu pilnībā ievērot ES kopējo ārpolitiku.