Labklājības ministrs Uzulnieks atbrīvots no amata

Reinis Uzulnieks un kriminālprocess

Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pret bijušo labklājības ministru Reini Uzulnieku par automašīnas vadīšanu 3,09 promiļu reibumā. Likumsargus notikuma vietā Ropažu novadā izsauca pašvaldības policijas darbinieki, kuri apturēja ministra vadīto spēkratu. Tas bija nopietns pārkāpums, kas izraisīja tūlītēju reakciju tiesībsargājošajās iestādēs.

Saskaņā ar spēkā esošo Krimināllikumu, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola koncentrācijā virs 1,5 promilēm draud brīvības atņemšana līdz vienam gadam. Papildus tam likums paredz tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem. Policija turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu visus apstākļus. Šis process turpinās saskaņā ar likuma prasībām.

Šis incidents ir kļuvis par centrālo notikumu politiskajā dienaskārtībā. Tas tieši ietekmē valdības stabilitāti un sabiedrības uzticību valsts pārvaldei.

Andris Kulbergs un valdības rīcība

Ministru prezidents Andris Kulbergs nekavējoties reaģēja uz labklājības ministra Reiņa Uzulnieka izraisīto skandālu, izdodot rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas. Rīcība bija izlēmīga un vērsta uz valsts pārvaldes reputācijas saglabāšanu. Premjers šādu ministra rīcību, sēžoties pie stūres 3,09 promiļu reibumā, publiski nosauca par totālu bezatbildību un apdraudējumu sabiedrībai.

Viņš uzsvēra situācijas nopietnību, norādot uz nepieciešamību ievērot augstākos ētikas standartus. Līdz ar ministra atbrīvošanu Kulbergs nodrošināja pienākumu pārņemšanu, ieceļot zemkopības ministru Uldi Auguli par labklājības ministra pienākumu izpildītāju līdz valdības pilnvaru termiņa beigām. Valdība turpina darbu, neskatoties uz notikušo.

Politiskā atbildība par šo soli gulstas uz ministra pārstāvēto politisko spēku, kuram nācās pieņemt smagus lēmumus.

ZZS un Viktors Valainis

Zaļo un zemnieku savienība pieņēma vienbalsīgu lēmumu atsaukt Reini Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt viņu no partijas. Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Viktors Valainis uzsvēra, ka politiskajam spēkam ir nulles tolerance pret šādu bezatbildīgu rīcību, kas apdraud sabiedrības drošību. Viņš pauda neizpratni par notikušo un norādīja uz nepieciešamību distancēties no šāda veida pārkāpumiem.

Valainis norādīja, ka, lai gan partija ir pārtraukusi sadarbību ar Uzulnieku, viņam saglabājas tiesības kandidēt vēlēšanās. Politisko spēku ietekme uz šo procesu ir ierobežota, jo likums neparedz iespēju partijai vienpusēji svītrot kandidātu pēc sarakstu apstiprināšanas. Situācija ir ļoti nepatīkama visām iesaistītajām pusēm.

Šādu rīcību asi nosodīja arī valsts augstākā amatpersona, uzsverot ētikas nozīmi.

Edgars Rinkēvičs par amatpersonu ētiku

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs asi nosodīja labklājības ministra Reiņa Uzulnieka lēmumu sēsties pie stūres smagā alkohola reibumā. Viņš uzsvēra, ka šāda rīcība ir nepieņemama un noziedzīga. Prezidents savā paziņojumā norādīja, ka valsts amatpersonām jābūt paraugiem sabiedrībai, tādēļ šāds pārkāpums pelna bargu sodu bez jebkādiem izņēmumiem. Likums ir vienāds visiem.

Rinkēvičs pauda gandarījumu par policijas operatīvo rīcību, kas apturēja dzērājšoferi un novērsa potenciālu traģēdiju uz ceļa. Viņš atgādināja, ka braukšana reibumā ir plaši izplatīta problēma, kas prasa stingru nostāju un sabiedrības iesaisti, lai atturētu citus no līdzīgām kļūdām. Tas ir nopietns signāls visai sabiedrībai.

Notikušais izgaismojis arī vēlēšanu sistēmas nepilnības, kas rada papildu sarežģījumus.

CVK un vēlēšanu sistēmas problēmas

Centrālā vēlēšanu komisija pašreizējā vēlēšanu procesā saskaras ar juridiskiem ierobežojumiem. Komisijas vadītājs Māris Zviedris uzsvēra, ka skandālā iesaistīto politiķi Reini Uzulnieku nav iespējams svītrot no kandidātu saraksta. Trūkst tiesas sprieduma un vairs nav tehnisku iespēju mainīt jau nodrukātās vēlēšanu zīmes. Tas apgrūtina vēlēšanu norisi un rada jautājumus par sistēmas elastību.

Šī situācija izceļ vēlēšanu sistēmas neelastību, jo kandidāti pēc sarakstu reģistrācijas vairs nevar atsaukt savu dalību. Turklāt komisijai jānovērš iepriekšējo vēlēšanu kļūdas, kad nepareizi aizpildītas reģistrācijas aploksnes liedza ieskaitīt daudzas vēlētāju balsis. Vēlēšanu process kļūst sarežģīts. Komisija tagad gatavojas nodrošināt precīzu balsu uzskaiti, lai izvairītos no iepriekšējo gadu tehniskajām nepilnībām.

Paralēli politiskajiem notikumiem sabiedrībā tiek apspriesta valsts pārvaldes efektivitāte un atalgojuma sistēma.

Saeimas deputātu atalgojums

«Jaunās Vienotības» pārstāvji augustā ierindojās starp Saeimas deputātiem ar augstāko atalgojumu, apliecinot savu aktīvo iesaisti parlamentārajā darbā. Agita Zariņa-Stūre saņēma 6269,95 eiro, savukārt Andrejs Judins, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Agnese Krasta katra nopelnīja summas, kas pietuvojās 5000 eiro robežai. Deputātu ienākumi atspoguļo atbildīgus amatus.

Jānis Grasbergs augustā ierindojās starp vislabāk atalgotajiem Saeimas deputātiem, saņemot 5602,70 eiro lielu atalgojumu. Šis ienākumu līmenis Nacionālās apvienības politiķim nodrošināja trešo vietu parlamentāriešu algu sarakstā. Deputātu ienākumus valstī regulē likums, kas paredz ikgadēju automātisku pārskatīšanu atbilstoši vidējās algas un inflācijas izmaiņām. Tas nodrošina caurskatāmu atalgojumu.