Rinkēvičs: Tehnoloģijas uz robežas neaizstās cilvēkresursus

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vizītes uz Latvijas-Baltkrievijas robežas uzsvēra, ka tehnoloģiskie risinājumi vien nespēs garantēt valsts drošību bez pietiekama cilvēkresursu skaita ātrai reaģēšanai. Šis secinājums iezīmē jaunu posmu pierobežas aizsardzībā, kurā līdztekus modernajai novērošanas infrastruktūrai izšķiroša nozīme ir robežsargu spējai operatīvi novērst incidentus.

Tehnoloģijas un cilvēkresursi uz robežas

Rinkēvičs norādīja, ka žogs, sensori un videokameras ir tikai viens no elementiem, kas veido kopējo drošības sistēmu. Bez ātras reaģēšanas spējas, ko nodrošina klātesošie robežsargi, šīs investīcijas nesniegs gaidīto atdevi. Līdz gada beigām robežu plānots aprīkot ar modernām tehnoloģijām, taču sistēmas efektivitāte būs atkarīga no aptuveni 200 papildu darbinieku piesaistes.

Robežsardze kopā ar Valsts policiju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzsāka operāciju «Vilkatis», lai ar ģeoradaru palīdzību pārbaudītu augsnes slāņus. Šāds solis sekoja pēc tam, kad Augšdaugavas novadā atklāja tuneli, ko izmantoja nelikumīgai robežas šķērsošanai. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava šo pieeju raksturoja kā aktīvu rīcību, nevis gaidīšanu, kamēr pārkāpumi kļūs par ikdienu.

Hibrīdkarš vairs nav nākotnes drauds, tas notiek jau tagad. Prezidents aicināja sabiedrību atrast līdzsvaru starp trauksmi un vienaldzību, jo Lukašenko režīms un Krievija pastāvīgi izmanto spiedienu uz robežas, lai sētu neuzticību Latvijas varai. Valsts drošības dienests izmeklē sabotāžas gadījumus, kas apliecina nepieciešamību pēc pastāvīgas modrības.

Drošības jautājumi neaprobežojas tikai ar robežsardzes darbu, jo valsts aizsardzības spēju stiprināšanā arvien lielāku lomu spēlē brīvprātīgo iesaiste.

Zemessardzes loma aizsardzībā

Zemessardze, atzīmējot savu 35. gadadienu, parakstīja sadarbības memorandu ar Lietuvas Strēlnieku savienību. Šī vienošanās paredz pārņemt kaimiņvalsts pieredzi civilo atbalstītāju un nemilitāro ekspertu iesaistē, lai pilnveidotu ikviena iedzīvotāja iespējas sniegt ieguldījumu valsts aizsardzībā. Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Mareks Ozoliņš uzsvēra, ka Baltijas reģiona organizācijām cieša sadarbība ir vitāli nepieciešama, jo tās saskaras ar līdzīgiem drošības izaicinājumiem.

Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis norādīja, ka mūsdienu karadarbības metodes mainās katru dienu. Ir iedvesmojoši redzēt, ka valstis starptautiskā līmenī dalās pieredzē un kopīgi pārbauda jaunas pieejas.

Papildus tam Zemessardze aktīvi iesaistās iekšējās drošības stiprināšanā, piedaloties operācijā «Vilkatis». Šīs operācijas ietvaros karavīru un zemessargu skaits pierobežas zonā ir dubultots, un tiek veiktas pastiprinātas transportlīdzekļu pārbaudes. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis paziņoja, ka kopš operācijas sākuma nav aizturēts neviens nelegālais migrants, kas liecina par preventīvo pasākumu efektivitāti.

Kamēr valsts līmenī tiek stiprināta drošība, Rīgas pašvaldība risina iekšējos infrastruktūras un pilsētvides attīstības izaicinājumus.

Rīgas domes lēmumi un pilsētvide

Pilsētas attīstības komiteja noraidīja lokālplānojumu privātai kapsētai un krematorijai Baltegļu ielā 30. Vairāk nekā 4000 rīdzinieku iebilda pret šo būvniecību, taču departamenta speciālisti atgādināja, ka publiskajai apspriešanai ir tikai konsultatīvs raksturs. Deputātu vidū valdīja asas domstarpības, kas atspoguļojās pretrunīgajos balsojumos par saistošajiem noteikumiem.

Vanšu tilta remonta gaidās Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs ierosināja veidot jaunu koordinācijas grupu. Šī ideja izraisīja kolēģu kritiku, jo satiksmes organizācijas jautājumi jau ir Ārtelpas un mobilitātes komitejas kompetencē. Deputāti apšaubīja Bergholca vēlmi vadīt šo grupu, ierosinot sadarboties jau esošajās struktūrās.

Tajā pašā laikā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks rosina izveidot komisiju autonovietņu un mobilitātes attīstībai. Mērķis ir atslogot pilsētas centru no automašīnām, veidojot stāvparkus pie pilsētas robežām un sasaistot tos ar sabiedriskā transporta tīklu. Pilsēta turpina piedāvāt daudzveidīgus kultūras pasākumus, tostarp ielu mākslas festivālu Sarkandaugavā, atzīmējot Rīgas 825. dzimšanas dienu.

Līdztekus fiziskajai drošībai un pilsētvides plānošanai, valsts iestādes saskaras ar pieaugošiem digitālās drošības riskiem.

CSDD kiberdrošības izaicinājumi

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) saskaras ar nopietnu kiberuzbrukumu, kura laikā uzbrucēji ieguva piekļuvi daļai IT sistēmas. Tika nopludināti vēsturiskie maksājumu kvīšu dati, tostarp personu kodi, vārdi, uzvārdi un automašīnu numurzīmes. Šī informācija var tikt izmantota mērķētiem krāpniecības mēģinājumiem, tādēļ «Swedbank» jau brīdināja klientus par viltotām CSDD lapām un e-pastiem.

Iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un jāizmanto tikai oficiālā CSDD mājaslapa.

Līdztekus CSDD uzsāka jaunu kampaņu «Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies - piesprādzējies!», lai atgādinātu par drošības jostu lietošanas svarīgumu. Pēdējos gados novērota vieglprātīga attieksme pret drošības jostām, kas pērn izraisīja 20 nāves gadījumus un smagas traumas 47 negadījumos. Eksperti uzsver, ka nepiesprādzējušies pasažieri sadursmes brīdī apdraud arī citus automašīnā esošos cilvēkus.

Politiskajā arēnā turpinās diskusijas par valsts uzņēmumu pārvaldību un deputātu atalgojuma sistēmu.

Politisko spēku ietekme un ekonomiskie lēmumi

Ministru prezidents Andris Kulbergs no «Apvienotā saraksta» stingri uzsvēra, ka «airBaltic» obligāciju turētāju balsojums deva tikai papildu laiku, neatrisinot galvenās problēmas. Viņš norādīja uz nepieciešamību risināt pārmērīgo parādu slogu un piesaistīt stratēģisko investoru. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības pieprasīja detalizētus skaidrojumus par uzņēmuma finanšu stāvokli, uzsverot nepieciešamību pēc caurspīdīguma.

ZZS frakcija plāno diskutēt par šo situāciju, lai nodrošinātu atbildīgu valsts līdzekļu izlietojumu.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa jūlijā saņēma lielāko atalgojumu parlamentā, kas sasniedza 7645,85 eiro. Vairāki citi ZZS deputāti, tostarp Augusts Brigmanis un Jānis Vucāns, arī ierindojās starp vislabāk atalgotajiem. Šie dati atspoguļo deputātu atalgojuma sistēmu, kas paredz papildu atlīdzību par amatu pildīšanu Saeimas Prezidijā un komisijās.

Starptautiskajā politikā notikumi attīstās tikpat strauji, ietekmējot globālo drošības arhitektūru.

Trampa ārpolitikas pretrunīgie soļi

Donalds Tramps turpina veidot agresīvu ārpolitiku, draudot Omānai ar bombardēšanu, ja tā traucēs ASV vienošanos ar Irānu par Hormuza šaurumu. Tramps uzskata, ka šaurums atrodas ASV kontrolē, lai gan Irāna un Omāna apspriež tā turpmāko statusu. Viņš solīja pasludināt Hormuza šaurumu par ASV teritoriju, atklājot, ka administrācija uztur tiešu saziņu ar Irānas Revolucionārās gvardes amatpersonām.

Tramps paziņoja par militāro mācību samazināšanu ar Dienvidkoreju. Viņš uzskata, ka šīs mācības ir dārgas un sūta nepiemērotu signālu Ziemeļkorejai, kura, kopš viņš ir prezidents, nav izrādījusi draudus. Šis solis ir pretrunā ar ilggadējo ASV un Dienvidkorejas savstarpējās aizsardzības līgumu.

Trampa znots Džareds Kušners tikās ar «Hamās» līderi, lai apspriestu ASV piedāvāto Gazas joslas noregulējuma plānu. Lai gan Izraēla sākotnēji noraidīja plānu, sarunās ar Netanjahu tika panākta vienošanās par darba grupu izveidi, kas pievērsīsies Gazas joslas demilitarizācijai. Izraēla uzstāj, ka karaspēka izvešana nenotiks, kamēr «Hamās» nebūs atbruņots.