Slaidiņš: Krievija frontē sūta ievainotos kropļu bataljonos
Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norāda uz kritisku situāciju Krievijas armijas rindās, kur personāla trūkuma dēļ tiek īstenota skarba taktika. Lai uzturētu uzbrukuma tempu frontē, Krievijas militārā vadība arvien biežāk izmanto tā sauktos kropļu bataljonus, kuros tiek iekļauti ievainojumus guvuši un nepilnīgi izārstēti karavīri.
Eksperts skaidro, ka Krievijas Aizsardzības ministrijai kļūst arvien grūtāk piesaistīt jaunus līguma karavīrus, jo brīvprātīgo skaits strauji sarūk. Šī resursu krīze tieši ietekmē situāciju kaujas laukā, ko Slaidiņš dēvē par nāves zonu. Neskatoties uz šīm metodēm, militārais eksperts apšauba Krievijas spēju sasniegt stratēģiskus mērķus.
Slaidiņš uzsver vairākus būtiskus aspektus par Krievijas armijas iekšējo stāvokli:
- Personāla deficīts: Jaunu līguma karavīru vervēšana kļūst par neiespējamu uzdevumu, kas spiež komandierus sūtīt uzbrukumos fiziski nespējīgus cilvēkus.
- Sodīšanas metodes: Pieaug gadījumu skaits, kad karavīri atsakās doties uzbrukumā, par ko tiek pakļauti ņirgāšanās un represijām.
- Stratēģiskā neveiksme: Pēc eksperta domām, četru gadu laikā Krievijas armija nav spējusi sasniegt būtiskus militārus panākumus.
Krievijas armijas prakse izmantot ievainotos karavīrus uzbrukumos liecina par dziļu krīzi personāla komplektēšanā un necieņu pret saviem cilvēkiem, norāda Jānis Slaidiņš.
Šāda rīcība, pēc Slaidiņa teiktā, ir turpinājums padomju armijā iesakņotajām tradīcijām, kurās vardarbība pret saviem karavīriem ir kļuvusi par ikdienišķu parādību. Eksperts uzsver, ka ar šādām metodēm Krievija diez vai spēs mainīt kara gaitu sev par labu.
