Kulbergs: Krievijas graudu tranzīta aizliegums rada tiesvedības risku

Ministru prezidents Andris Kulbergs norāda, ka Latvija pašlaik nevar aizliegt Krievijas graudu tranzītu, jo šāds lēmums radītu tiesvedības risku 200 līdz 800 miljonu eiro apmērā. Viņš uzsvēra, ka Krievijas graudi līdz šim nav iekļauti sankcijās, turklāt to īpašnieki ir lielas starptautiskas korporācijas no ASV, Šveices un Japānas.

Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pagājušajā nedēļā nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību. Politiķis skaidroja, ka vēlas Briselē prezentēt piemērus par iespējamiem zaudējumiem. Viņš minēja Lietuvas iesaisti līdzīgā tiesvedībā par 12 miljardiem eiro, kuras ietvaros šogad vien varētu nākties samaksāt 450 miljonus eiro.

Atšķirībā no Igaunijas, kas noteikusi nacionālu aizliegumu, Latvijai ir spēkā esoši līgumi par 300 000 tonnu graudu pārvadāšanu. Vienlaikus 13. oktobrī stājas spēkā ”LatRailNet” lēmums, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras maksas palielināšanu Krievijas graudu tranzītam vidēji par 25%. ”LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko skaidroja, ka atsevišķās maksas komponentēs likmes pieaugs par 21,4% līdz 27,4%. Aprēķinos ņemtas vērā infrastruktūras izmaksas.

Saeima 17. septembrī pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas ļauj operatīvi pārskatīt infrastruktūras maksu Krievijas labības tranzītam līdz 2026. gada 31. decembrim. Valdība arī apstiprinājusi kārtību, kas ļauj Pārtikas un veterinārajam dienestam veikt tranzīta kravu laboratoriskās pārbaudes, lai pārbaudītu to izcelsmi.