Senioru apvienība prasa īpašu likumu pēc Lietuvas parauga

Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) aicina Labklājības ministriju izstrādāt visaptverošu Senioru likumu, kas beidzot sakārtotu gados vecāku cilvēku dzīves kvalitātes jautājumus. Pašlaik Latvijā trūkst vienotas pieejas, un seniori dažādos dokumentos tiek dēvēti gan par pensionāriem, gan pacientiem vai sociālo dienestu klientiem.

Lietuvas piemērs kā iedvesma

Kaimiņvalstī jau ir pieņemts Vecāka gadagājuma cilvēku politikas pamatlikums, kas stāsies spēkā 2027. gadā. Tas skaidri definē senioru kā personu no 60 gadu vecuma un aptver 12 dažādas jomas – no veselības aprūpes līdz digitālajai drošībai. Likums arī paredz aizsardzību pret krāpniecību un nodrošina, ka valsts pakalpojumi paliek pieejami arī tiem, kuri nelieto internetu.

Kāpēc tas ir svarīgi tagad

LSKA priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja uzsver, ka Latvijā šobrīd nav pat vienotas juridiskas definīcijas tam, kas ir seniors. Tikmēr biedrības struktūrvienība Senioru saeima jau pērn iesniedza savus priekšlikumus Saeimas komisijai, taču tie nav guvuši tālāku virzību. Senioru saeimas vadītāja Barba Girgensone norāda, ka senioriem nav laika gaidīt, kamēr problēmas atrisināsies pašas no sevis.

Ko paredzētu jaunais regulējums

• Vienota seniora vecuma definīcija visos normatīvajos aktos.
• Vecāka gadagājuma cilvēku lietu padomes izveide pie valdības.
• Atbalsts senioru iesaistei darba tirgū un uzņēmējdarbībā.
• Aizsardzība pret vardarbību un finanšu krāpniecību.
• Alternatīvas digitālajiem pakalpojumiem.