Inflācija Latvijā: uzkrājumu pirktspēja desmit gados kritusies

Pēdējās desmitgades laikā inflācija Latvijā ir būtiski ietekmējusi iedzīvotāju finanšu labklājību, samazinot skaidrā naudā vai banku kontos glabāto līdzekļu reālo vērtību par vairāk nekā pusi. Lai gan Latvijas iedzīvotāju banku kontos uzkrātais kapitāls sasniedz 12,1 miljardu eiro, eksperti brīdina, ka pasīva naudas glabāšana ilgtermiņā ir neefektīva stratēģija.

SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs norāda, ka kopējā inflācija pēdējo desmit gadu laikā sasniegusi 56%. Tas nozīmē, ka 100 eiro, kas 2016. gadā bija ievērojama summa, šodien vairs nespēj nodrošināt tādu pašu pirktspēju. Inflācijas ietekme ir bijusi īpaši jūtama dažādās patēriņa grupās:

• Stomatoloģijas pakalpojumi sadārdzinājušies par 123,4%.
• Preču pārvadājumi piedzīvojuši 170,4% pieaugumu.
• Ambulatorās aprūpes pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 104,2%.
• Pārtikas produkti un dzērieni sadārdzinājušies par 71,7%.

Īpaši kritisks bija 2022. gads, kad enerģētikas krīzes un ģeopolitisko apstākļu dēļ inflācija Latvijā sasniedza 17,3%, būtiski pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Neskatoties uz šo situāciju, aptuveni 83% Latvijas iedzīvotāju joprojām neizmanto finanšu instrumentus savu līdzekļu aizsardzībai, bieži vien saglabājot piesardzību pret investīcijām vēsturisku iemeslu dēļ.

Investēšana nav tikai veids, kā kļūt turīgākam, bet gan praktisks solis, lai saglabātu uzkrājumu pirktspēju.

Eksperti uzsver, ka, lai gan drošības spilvenam, kas sedz 3 līdz 6 mēnešu izdevumus, jābūt viegli pieejamam, pārējos brīvos līdzekļus būtu lietderīgi ieguldīt. Lai palīdzētu iedzīvotājiem spert pirmos soļus finanšu pratībā, 6. jūnijā norisināsies Investoru festivāls, kurā tiks piedāvāta iespēja uzzināt vairāk par uzkrājumu saglabāšanas iespējām un pieredzes apmaiņu.