Pusaudži un vecāki atšķirīgi vērtē sociālo tīklu ietekmi
Eiropas Komisijas pasūtītā pētījumā atklājusies būtiska plaisa starp pusaudžu un viņu vecāku uzskatiem par sociālo tīklu ietekmi uz mentālo veselību. Kamēr jaunieši platformas vērtē pozitīvi, pieaugušie saskata nopietnus riskus.
Gandrīz puse jeb 48% aptaujāto jauniešu vecumā no 13 līdz 18 gadiem norādījuši, ka sociālie tīkli uzlabo viņu emocionālo labsajūtu. Vecāku vidū šādu viedokli pauda vien 21% respondentu. Vairums pieaugušo ir skeptiski. Viņi saskata kaitējumu.
Aptaujas dati liecina par šādām tendencēm:
- Tikai 18% pusaudžu uzskata, ka sociālie tīkli ietekmē viņus negatīvi.
- 36% vecāku ir pārliecināti par platformu kaitīgo ietekmi.
- Aptuveni trešdaļa jauniešu neredz nekādu būtisku ietekmi uz savu veselību.
Pētījums arī atklājis, ka vecāki kļūdās, novērtējot bērnu pie ekrāniem pavadīto laiku. Pusaudži atzīst, ka viedierīces izmanto vidēji 4,5 stundas skolas dienā un 6,1 stundu brīvdienās. Tas ir par stundu vairāk, nekā lēš vecāki. Ekrāni patērē laiku.
Pētnieki ir konstatējuši saistību starp ilgstošu ekrāna lietošanu un tādām problēmām kā miega traucējumi, galvassāpes vai grūtības koncentrēties. Tomēr ziņojumā uzsvērts, ka tas nav tiešs cēloņsakarības pierādījums. Iespējams, jaunieši ar jau esošām grūtībām vairāk laika pavada tiešsaistē.
Pasaulē arvien vairāk valstu, tostarp Austrālija, Lielbritānija un Kanāda, apsver vai jau ievieš stingrus ierobežojumus bērnu piekļuvei sociālajiem tīkliem, lai mazinātu digitālās vides riskus.
