Elektroenerģijas tirgus: Latvijā cenas kritās par 45%, bet vējš sarūk

Nedēļā no 27. jūlija līdz 2. augustam Latvijā elektroenerģijas vidējā cena bija 0,041 €/kWh, kas ir par 45% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā (0,075 €/kWh). Dārgākā diena bija sestdiena ar 0,055 €/kWh, bet lētākā – otrdiena ar 0,018 €/kWh. Minimālā cena nedēļā sasniedza 0,002 €/kWh, bet maksimālā – 0,213 €/kWh, un nevienā stundā cena nenoslīdēja zem nulles.

Šādu cenu kritumu veicināja saulainais laiks un relatīvi vājš vējš: vidējais vēja ātrums 100 metru augstumā bija tikai 4,5 m/s, kas ir par 24% zem normas, un tikai 72% laika vējš bija pietiekami produktīvs. Savukārt saules starojuma intensitāte dienas gaišajā laikā sasniedza 427 W/m², kas ir par 4% virs normas, un debesis vidēji 49% laika bija apmākušās.

Latvija segā vēja iztrūkumu ar sauli un HES, bet joprojām bija atkarīga no importa no Igaunijas

Pirmdien Latvijas slodze bija 767 MW, un pašu saražotā enerģija segā 68% no patēriņa. Hidroelektrostacijas deva 234,5 MW (30,6% no patēriņa), saules – 216 MW (28,2%), bet vēja – tikai 38,5 MW (5%). Biomasa un citi avoti kopā deva 4,2%. Šajā dienā cena bija 0,049 €/kWh.

Otrdien, kad cena bija viszemākā (0,018 €/kWh), saules enerģija sasniedza 237,4 MW (31,6% no patēriņa), bet vējš pastiprinājās līdz 72,1 MW (9,6%). HES samazināja ražošanu līdz 118,7 MW (15,8%), jo saule un vējš spēja segt lielāku daļu. Kopējais segums bija 60,5%.

Trešdien saules enerģija sasniedza nedēļas maksimumu – 356,4 MW, kas segā 47,1% no patēriņa. HES deva 171,4 MW (22,7%), bet vējš bija vājš – tikai 34,2 MW (4,5%). Kopējais segums pieauga līdz 79,7% – tas bija nedēļas labākais rādītājs. Cena šajā dienā bija 0,046 €/kWh.

Ceturtdien, kad slodze sasniedza 774,5 MW, vēja enerģija kritās līdz minimumam – 6,5 MW (0,8% no patēriņa). Saules enerģija joprojām bija augsta – 328 MW (42,4%), un HES deva 169,3 MW (21,9%). Kopējais segums bija 68,6%, un cena bija 0,052 €/kWh.

Piektdien slodze sasniedza nedēļas maksimumu – 816,6 MW, bet pašu enerģijas pietika tikai 61,5% apmērā. Saules enerģija deva 289,3 MW (35,4%), HES – 128,7 MW (15,8%), vējš – 50,5 MW (6,2%). Cena bija 0,02 €/kWh.

Nedēļas nogalē slodze bija zemāka: sestdien – 729,5 MW, svētdien – 679 MW (minimums). Sestdien saules enerģija deva 283,7 MW (38,9%), bet vējš bija vājš – 8,1 MW (1,1%). Svētdien HES ražošana kritās līdz 46 MW (6,8%), bet saule deva 303,7 MW (44,7%). Kopējais segums sestdien bija 59,2%, svētdien – 59% (minimums). Cenas: sestdien – 0,055 €/kWh, svētdien – 0,03 €/kWh.

Vidējā slodze darbdienās bija 773,2 MW, bet brīvdienās – 704,3 MW, kas ir par 9% mazāk. Visās dienās Latvijai nācās importēt enerģiju, jo pašu ražošana nesasniedza patēriņu: vislielākais iztrūkums bija piektdien – 314,6 MW, bet mazākais trešdien – 153,4 MW.

Kaimiņvalstīs situācija bija atšķirīga: Lietuva dažās dienās saražoja vairāk nekā patērēja, bet Igaunija, tāpat kā Latvija, bija atkarīga no importa. Šīs atšķirības ietekmēja arī plūsmas starp valstīm.

Lietuva ar vēja un saules pārpalikumu eksportēja uz Poliju, bet Igaunija palika importa atkarīga

Lietuvā nedēļas sākumā vēja enerģija bija ļoti spēcīga: otrdien tā sasniedza 1004,5 MW, kas segā 80% no patēriņa, un kopējais segums bija 154,9% – tas ir, valsts saražoja vairāk, nekā patērēja. Arī saules enerģija bija augsta – ceturtdien sasniedza 629,2 MW (47,2% no patēriņa). HES deva nelielu ieguldījumu (ap 2%), bet biomasa un atkritumi – ap 6% kopā. Sestdien, kad vējš bija vājš (143,5 MW), kopējais segums kritās līdz 72,5%.

Igaunijā galvenais ražošanas avots bija ogļu gāze, kas visu nedēļu deva ap 65-68 MW (ap 9-10% no patēriņa). Saules enerģija sasniedza maksimumu sestdien – 262,1 MW (41,2%), bet vējš bija mainīgs: otrdien 135,2 MW (17,7%), bet sestdien tikai 24,5 MW (3,8%). Biomasa deva ap 30-38 MW (4-5%), bet slānekļa eļļa, kas parādījās trešdien, sasniedza 64,9 MW (8,5%) ceturtdien. Igaunijas kopējais segums svārstījās no 44,5% pirmdien līdz 78,7% svētdien, un visās dienās tai bija jāimportē enerģija, visvairāk pirmdien – 435,7 MW.

Plūsmas starp Baltijas valstīm nedēļas laikā mainījās. Uz robežas Latvija–Lietuva virziens mainījās: pirmdien un otrdien Latvija importēja no Lietuvas (attiecīgi 13,7 MW un 234,3 MW), bet no trešdienas līdz sestdienai Latvija eksportēja uz Lietuvu, visvairāk trešdien – 269,4 MW. Svētdien atkal bija imports no Lietuvas (42,1 MW). Uz robežas Latvija–Igaunija visu nedēļu Latvija importēja no Igaunijas, ar maksimumu sestdien – 531,1 MW un minimumu otrdien – 71 MW.

Lietuva visu nedēļu eksportēja uz Poliju, ar maksimālo eksportu piektdien – 189,9 MW un minimālo svētdien – 91 MW. Vienlaikus Lietuva importēja no Zviedrijas, ar maksimumu sestdien – 590,2 MW un minimumu otrdien – 47,7 MW. Šīs plūsmas atspoguļo reģiona kopējo ainu: Lietuva ar vēja un saules pārpalikumu spēja eksportēt, kamēr Latvija un Igaunija bija atkarīgas no importa.

Kopumā nedēļa iezīmējās ar ievērojamu cenu kritumu Latvijā, pateicoties spēcīgai saules enerģijai un vājam vējam, kas samazināja pieprasījumu pēc dārgākām tehnoloģijām. Tomēr Latvijas atkarība no importa, īpaši no Igaunijas, saglabājās visu nedēļu. Sīkāka informācija par cenām un ražošanu pieejama mBot.lv.