Brīdinājums: kā atpazīt viltus solījumus uztura bagātinātājos

Uztura bagātinātāji nav zāles, un apgalvojumi par to spēju ārstēt vēzi, samazināt svaru vai novērst depresiju ir nepamatoti un bīstami. Lai palīdzētu iedzīvotājiem orientēties piedāvājumā, Zemkopības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un zinātniskais institūts BIOR izstrādājuši jaunu infografiku ar praktiskiem ieteikumiem produktu izvērtēšanai.

Kāpēc tas ir svarīgi

Tuvojoties gada tumšajam laikam, interese par vitamīniem un uztura bagātinātājiem strauji pieaug. BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja Inese Siksna uzsver, ka vārdi dabīgs vai augu izcelsmes sastāvdaļas negarantē drošību, īpaši, ja produkts tiek lietots kopā ar medikamentiem. Nepārbaudītu līdzekļu lietošana var radīt nopietnu mijiedarbības risku vai novest pie tā, ka pacients pārtrauc ārsta nozīmēto ārstēšanu, ticot maldīgiem solījumiem.

Kā pārbaudīt produktu

• Pārbaudiet, vai uztura bagātinātājs ir iekļauts PVD Uztura bagātinātāju reģistrā.
• Salīdziniet precīzu produkta nosaukumu, ražotāju un sastāvu, jo ārpus Eiropas Savienības tirgotām versijām sastāvs var būtiski atšķirties.
• Neuzticieties reklāmām sociālajos medijos, kurās nav skaidri norādīts pārdevējs vai izcelsme.
• Ja pamanāt maldinošu informāciju, saglabājiet ekrānuzņēmumu un ziņojiet par to Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).

PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde norāda, ka Eiropas Savienībā drīkst izmantot tikai zinātniski pamatotas veselīguma norādes, kuras izvērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Jebkura informācija, kas solās izārstēt slimības, ir uzskatāma par maldinošu un var nodarīt reālu kaitējumu veselībai.