Kā runāt ar bērniem par drošības apdraudējumiem: psihologa padomi

Saskaroties ar pēkšņiem drošības apdraudējumiem, piemēram, gaisa telpas pārkāpumiem vai citiem ārējiem riskiem, pieaugušo galvenais uzdevums ir saglabāt mieru un sniegt bērniem sajūtu, ka situācija tiek kontrolēta. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre uzsver, ka bērni ļoti precīzi nolasa vecāku ķermeņa valodu un emocionālo stāvokli.

Svarīgākie principi komunikācijā ar bērniem:

• Miera saglabāšana: Bērns vispirms reaģē uz pieaugušā uzvedību, nevis uz vārdiem. Ja vecāki izstaro drošību, bērns jūtas pasargāts.
• Informācijas dozēšana: Maziem bērniem nav nepieciešams sniegt detalizētu informāciju par notiekošo. Pietiek ar īsu, mierīgu skaidrojumu, ka tiek veikti drošības pasākumi.
• Paredzamība: Iepriekšēja pārrunāšana par to, kur bērns atradīsies un kas par viņu rūpēsies krīzes brīdī, būtiski mazina trauksmi.
• Pusaudžu vajadzības: Atšķirībā no pirmsskolas vecuma bērniem, pusaudžiem ir nepieciešams plašāks skaidrojums, lai viņi izprastu situācijas kontekstu.

Satraukuma brīdī bērna spēja reaģēt un uztvert informāciju mazinās, viņš it kā kļūst jaunāks. Tāpēc šādos brīžos primārā ir pieaugušā klātbūtne un spēja sniegt drošības sajūtu, nevis lieka informācija.

Īpaša uzmanība jāpievērš sadarbībai ar izglītības iestādēm. Psiholoģe norāda, ka vecākiem ir svarīgi vienoties ar pedagogiem par saziņas kārtību, lai skolotāji varētu koncentrēties uz bērnu drošību, nevis uz atbildēšanu uz neskaitāmiem vecāku zvaniem vai ziņām. Bērniem dārziņā vai skolā audzinātāji ir tie, kas sniedz nepieciešamo informāciju un struktūru, tādējādi normalizējot situāciju.

Būtnāre atgādina, ka satraukts prāts mēdz izdomāt savas versijas par notiekošo, tāpēc klusēšana nav labākā stratēģija. Tomēr informācijai jābūt precīzai, īsai un vērstai uz drošības aspektu – ko mēs darām, lai pasargātu sevi un citus. Šāda pieeja palīdz bērnam saglabāt emocionālo līdzsvaru pat nestabilos apstākļos.