NATO apsver misiju Hormuza šauruma atbloķēšanai

Pasaules ekonomikas artērija – Hormuza šaurums – atkal atrodas uz naža asmens. Kamēr Irānas īstenotā blokāde turpina paralizēt kuģošanu, NATO koridoros aizvien skaļāk tiek apspriesta iespēja izveidot īpašu starptautisku misiju, lai atjaunotu komerciālo kuģu kustību. Šāds solis, ja tas tiks sperts, iezīmētu būtisku pavērsienu alianses līdzšinējā atturīgajā politikā attiecībā uz tiešu iesaisti Tuvo Austrumu konfliktā.

Lēmums, kas vēl nav pieņemts

Lai gan diskusijas ir uzņēmušas apgriezienus, vienprātības starp dalībvalstīm pagaidām nav. Kā vēsta Bloomberg un The Telegraph, galīgais lēmums par iespējamo operāciju varētu tikt pieņemts tikai jūlija sākumā, kad Ankarā pulcēsies NATO līderi. NATO Apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks Aleksuss Grinkevičs nav slēpis, ka šāds scenārijs tiek nopietni modelēts, taču uzsvēris – vispirms nepieciešams stingrs politisks mandāts.

"Vispirms ir jābūt politiskam lēmumam, un tikai pēc tam seko formāla plānošana. Vai es par to domāju? Pilnīgi noteikti," atzinis Grinkevičs.

Saspīlējums un ekonomiskās sekas

Situācija reģionā ir nokaitēta līdz baltkvēlei. Kopš februāra beigām, kad sākās atklāta karadarbība pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai, pasaules tirdzniecība ir piedzīvojusi smagus satricinājumus. Šobrīd pie šauruma iestrēguši aptuveni 800 kuģi ar 20 000 jūrnieku uz klāja, bet naftas un gāzes piegādes ķēdes ir faktiski apturētas. Tas tieši ietekmē energoresursu cenas un rada bažas par globālu ekonomisko nestabilitāti.

Iekšējās pretrunas aliansē

Ne visas NATO dalībvalstis ir gatavas iesaistīties. Spānija, piemēram, ieņem visai noraidošu pozīciju, baidoties no tiešas iesaistes konfliktā, kas varētu iziet ārpus kontroles. Tikmēr Lielbritānija un Francija jau izstrādā savus plānus drošības garantēšanai, cenšoties balansēt starp diplomātiju un militāro nepieciešamību.

• GPS signālu viltošana: Kuģošanas drošību apdraud ne tikai fiziska blokāde, bet arī tehnoloģiskas manipulācijas.
• Zemūdens kabeļi: Irāna sākusi pievērsties kritiskajai infrastruktūrai, tostarp zemūdens kabeļiem, kas nodrošina interneta un finanšu datu plūsmu starp kontinentiem.
• Diplomātiskais strupceļš: Neskatoties uz Kataras un citu starpnieku pūliņiem, līdzšinējie centieni panākt ilgstošu pamieru ir cietuši neveiksmi.

Situācija paliek mainīga. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš atlicis militārās kampaņas atsākšanu, dodot laiku diplomātijai, Irānas rīcība – atkārtota šauruma slēgšana pēc īslaicīgas atvēršanas – liek Rietumiem meklēt stingrākus risinājumus. Vai NATO spēs vienoties par kopīgu rīcību, rādīs jūlija samits Ankarā.