Gar Latvijas ārējo robežu plāno noteikt 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts ārējās robežas drošību un nodrošinātu ilgtermiņa infrastruktūras uzturēšanu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumus Aizsargjoslu likumā. Plānots, ka gar Latvijas ārējo sauszemes robežu tiks noteikta 30 metru plata aizsargjosla.
Pašreizējais regulējums paredz īpašu režīmu 12 metru joslā no robežlīnijas, taču ar to vairs nav pietiekami, lai efektīvi apsaimniekotu mūsdienīgus žogus un tehnoloģiskās uzraudzības sistēmas. Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens uzsver, ka šāds solis ir kritiski svarīgs ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas drošībai.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas?
- Būtiski samazināt izmaksas, kas saistītas ar robežas infrastruktūras remontu.
- Novērst drošības riskus, ko rada koku krišana uz tehniskajām sistēmām.
- Efektīvāk novērst nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.
Statistika liecina, ka tikai 2024. gadā vien fiksēti vairāk nekā 160 gadījumi, kad krītoši koki vai to zari radījuši bojājumus robežas aprīkojumam. Jaunā aizsargjosla ļaus savlaicīgi veikt nepieciešamos mežizstrādes un uzturēšanas darbus, novēršot infrastruktūras bojāšanos.
Jaunais regulējums palīdzēs novērst bojājumus, samazināt izmaksas ilgtermiņā un stiprināt spēju efektīvi aizsargāt valsts robežu, norāda Kaspars Briškens.
Likumprojekts paredz ierobežot būvniecību un citas saimnieciskās darbības šajā 30 metru joslā, ja tās nav iepriekš saskaņotas. Tāpat atsevišķos gadījumos darījumiem ar nekustamo īpašumu šajā teritorijā būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana. Komisija plāno lūgt Saeimu izskatīt šīs izmaiņas steidzamības kārtībā jau tuvākajā sēdē.
