Saeima plāno stiprināt latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja būtiskas izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā. Grozījumu galvenais mērķis ir nostiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas sabiedriskajā sektorā, vienlaikus izpildot Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta spriedumā noteikto.
Jaunā kārtība satura veidošanā
Pašreizējais regulējums uzliek sabiedriskajiem medijiem obligātu pienākumu nodrošināt raidījumus mazākumtautību valodās. Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, pieeja tiks mainīta:
- Sabiedriskajiem medijiem būs tiesības, nevis pienākums, veidot saturu mazākumtautību valodās, kas nav pašpietiekamas.
- Šāda satura mērķis būs veicināt integrāciju, stiprināt piederības sajūtu Latvijai un uzlabot izpratni par valstī notiekošajiem procesiem.
- Satura veidošana pašpietiekamās mazākumtautību valodās tiks ierobežota, pieļaujot to tikai ārkārtas situācijās vai gadījumos, kad nepieciešama cīņa pret dezinformāciju.
Likumprojekta autori uzsver, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai panāktu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību, sabiedrības saliedētību un valsts drošības interesēm.
Drošības aspekti un turpmākā virzība
Likumprojekts paredz, ka sabiedrisko mediju vadībai, lemjot par saturu citās valodās, būs jāvērtē drošības apdraudējuma līmenis un nepieciešamība nodrošināt objektīvu informāciju. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. maijā. Lai grozījumi kļūtu par likumu, tiem vēl jāiziet cauri trim lasījumiem Saeimā.
