Mūžībā devusies izcilā akmens laikmeta pētniece Ilze Biruta Loze

Deviņdesmit gadu vecumā 10. augustā mūžībā devusies Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle un viena no nozīmīgākajām Baltijas akmens laikmeta pētniecēm Ilze Biruta Loze. Par arheoloģes aiziešanu paziņojis Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kurā viņa savu profesionālo ceļu sāka 1959. gadā.

Lubāna mitrāja izpēte

Lielāko daļu savas zinātniskās darbības Loze veltīja Lubāna ezera apkārtnes izpētei, atklājot tur aptuveni 27 akmens laikmeta apmetnes. Pateicoties viņas veiktajiem izrakumiem, Lubāna mitrājs mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem akmens laikmeta apdzīvotības centriem Eiropā. Pētniece detalizēti analizēja seno cilvēku saimniecības formas, iztikas stratēģijas un apbūves principus.

Dzintara pētniecības pioniere

Arheoloģe īpašu uzmanību pievērsa dzintara apstrādes vēsturei, konstatējot, ka Lubāna mitrājs bijis nozīmīgs šī materiāla apstrādes centrs. Viņa organizēja IV Starptautisko dzintara konferenci Latvijā un sarakstīja monogrāfijas "Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas" un "Senais dzintars Austrumbaltijā".

Plaša zinātniskā mantojuma atstāšana

Savas karjeras laikā Loze publicēja vairāk nekā 400 zinātnisko darbu un vairākas monogrāfijas, tostarp "Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā". Viņas ieguldījums novērtēts ar Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un Triju Zvaigžņu ordeni. Paralēli pētniecībai Lubānā, viņa vadīja arheoloģiskos izrakumus Daugavas HES celtniecības zonā, Liepājas rajonā un Ziemeļkurzemes kāpās Pūrciemā un Ģipkā.