Eksperts: Latvijai jāgatavojas raķešu un bumbu draudiem
Bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā Glens Grants brīdina, ka valstij ir jāpārskata savs drošības modelis, ņemot vērā reālos riskus, ko rada Krievijas agresija Ukrainā. Pēc eksperta domām, pašreizējā situācija, kad Latvijas gaisa telpā netraucēti ielido droni, liecina par ilgstošu nolaidību valsts aizsardzības sistēmas attīstībā.
Draudi nav tikai droni
Grants uzsver, ka sabiedrībai un politiķiem ir jāapzinās plašāks apdraudējumu spektrs. Lai gan līdz šim Latvija ir izvairījusies no tiešiem spārnoto vai ballistisko raķešu triecieniem, kā arī planējošo bumbu izmantošanas, šādi scenāriji nākotnē ir pilnībā iespējami. Eksperts norāda, ka atturēšanas politika ir visefektīvākais veids, kā novērst šādu notikumu attīstību, taču tam nepieciešama gan politiskā griba, gan atbilstošs tehniskais nodrošinājums.
Mums ir paveicies. Pie mums nav ielidojušas spārnotās raķetes, pie mums nav ielidojušas ballistiskās raķetes, uz mums nav mestas planējošās bumbas. Bet šīs lietas visas ir iespējamas, uzsver Glens Grants.
Kritika valdības darbam
Eksperts kritiski vērtē Latvijas valdības rīcību pēdējo desmit gadu laikā, kopš kara sākuma Krimā. Viņaprāt, sistēmiska nolaidība ir novedusi pie tā, ka pretgaisa aizsardzības un radaru sistēmas joprojām nav pietiekami attīstītas. Grants arī norāda uz problēmām Zemessardzes apmācību procesā, uzsverot, ka pašreizējais treniņu intensitātes līmenis nav pietiekams, lai valsts būtu gatava nopietniem izaicinājumiem.
Politiskās sekas
Jautājums par valsts drošību ir izraisījis arī politiskas sekas. Dronu incidenti Latgalē kļuva par vienu no iemesliem uzticības zaudēšanai bijušajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Politiskā atbildība par nespēju savlaicīgi reaģēt uz drošības izaicinājumiem ir kļuvusi par centrālo diskusiju objektu, valdībai cenšoties mazināt riskus un uzlabot aizsardzības spējas ilgtermiņā.
