ASV samazina spēku klātbūtni Eiropā: kas mainīsies Polijā?
ASV Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu samazināt brigāžu kaujas grupu skaitu Eiropā no četrām uz trim, atgriežoties pie 2021. gada līmeņa. Šīs izmaiņas tieši skārušas plānoto 4000 karavīru rotāciju uz Poliju, kas pašlaik ir apturēta, radot plašas diskusijas par Vašingtonas turpmāko stratēģiju reģionā.
Pentagona pārstāvji skaidro, ka šis solis ir daļa no visaptveroša procesa, kura mērķis ir optimizēt ASV militāro klātbūtni un mudināt NATO sabiedrotos uzņemties lielāku atbildību par Eiropas konvencionālo aizsardzību. Lai gan sākotnēji ziņas par rotācijas apturēšanu Varšavā tika uztvertas kā negaidīts pārsteigums, ASV amatpersonas uzsver, ka lēmums nav vērsts pret stratēģisko partnerību.
Situācijas attīstība un sabiedroto reakcija:
- ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss raksturojis notikušo kā standarta aizkavēšanos, vienlaikus apliecinot ASV apņemšanos drošības jautājumos.
- Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs pēc sarunām ar ASV pusi norādījis, ka nav pieņemti lēmumi par militāro spēju samazināšanu Polijā.
- NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzsvēris, ka ASV iesaiste Eiropā turpināsies, un korekcijas notiks strukturētā veidā, neapdraudot alianses aizsardzības plānus.
Eiropa ir pietiekami spēcīga un spējīga aizstāvēt arī Baltijas valstis, ja tāda situācija rastos, uzskata domnīcas Defense Priorities analītiķe Dženifera Kavana.
Latvijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka pašlaik nav indikāciju par ASV klātbūtnes izmaiņām Latvijā, savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs apliecinājis, ka amerikāņu spēki turpina pildīt savus uzdevumus valstī. Eksperti norāda, ka šī spēku pārkārtošana ir cieši saistīta ar Vašingtonas politisko kursu, kurā prioritāte tiek dota sloga sadalei starp NATO dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot spēju reaģēt uz drošības izaicinājumiem.
