EK pavasara prognoze: vājāka izaugsme un augstāka inflācija

Eiropas Komisijas (EK) jaunākā pavasara ekonomikas prognoze iezīmē piesardzīgu ainu, norādot uz ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos Eiropas Savienībā. Konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis jaunu energoresursu cenu satricinājumu, kas būtiski ietekmē gan bloka kopējo izaugsmi, gan atsevišķu dalībvalstu, tostarp Latvijas, tautsaimniecību.

EK komisārs Valdis Dombrovskis uzsver, ka enerģijas cenu kāpums ir galvenais dzinulis inflācijas spiedienam. Prognozes liecina, ka ES ekonomikas izaugsme 2026. gadā būs vien 1,1 % apmērā, kamēr inflācija sasniegs 3,1 %. Latvijas kontekstā pēc 2,1 % izaugsmes 2025. gadā, šogad tiek lēsts 1,4 % pieaugums, savukārt patēriņa cenu kāpums varētu sasniegt 3,6 %.

Galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras ES ekonomika:

• Energoresursu cenu svārstības, kas palielina izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
• Stingrāki finansēšanas nosacījumi un paaugstināta nenoteiktība, kas bremzē investīciju apjomus.
• Vājāks ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmē eksporta rādītājus.

Reaģējot uz šo enerģijas cenu satricinājumu, ES dalībvalstīm ir jāmācās no iepriekšējo krīžu pieredzes: atbalstam ir jābūt īslaicīgam, mērķētam un vērstam uz tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus cenu kāpums skar vissmagāk, saglabājot fiskālo ilgtspēju, norāda Valdis Dombrovskis.

Prognozes arī iezīmē spiedienu uz publiskajām finansēm. Paredzams, ka ES budžeta deficīts līdz 2027. gadam pieaugs līdz 3,6 % no IKP, ko veicinās gan augstāki procentu maksājumi par valsts parādu, gan nepieciešamība pēc papildu aizsardzības izdevumiem. Tāpat tiek prognozēts, ka ES parāda attiecība pret IKP turpinās kāpt, sasniedzot 85,3 % 2027. gadā.

Eksperti norāda, ka situācijas normalizēšanās būs atkarīga no ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās. Tomēr pastāv arī alternatīvi scenāriji, kas paredz ilgstošākus energoresursu piegādes pārrāvumus. Lai mazinātu riskus, EK aicina dalībvalstis turpināt strukturālās reformas, stiprināt enerģētisko neatkarību un veicināt konkurētspēju, vienlaikus izmantojot investīcijas aizsardzības un enerģētikas nozarēs kā izaugsmes atbalsta mehānismus.