Putins parakstījis likumu par armijas izmantošanu ārvalstīs
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir parakstījis pretrunīgi vērtētu likumu, kas piešķir tiesības izmantot valsts bruņotos spēkus ārpus Krievijas robežām, lai aizstāvētu Krievijas pilsoņus. Šis solis tiek saistīts ar centieniem nodrošināt aizsardzību personām, kuras tiek aizturētas vai pakļautas kriminālvajāšanai ārvalstīs, tostarp gadījumos, kad lēmumus pieņēmušas starptautiskas tiesu institūcijas, kurās Krievija nepiedalās.
Likuma būtība un konteksts
Saskaņā ar jauno regulējumu, lēmumu par armijas iesaisti ārvalstīs pieņems tieši Krievijas prezidents. Lai gan dokumentā nav precīzi definēts, kādas tieši darbības ietver šī bruņoto spēku izmantošana, eksperti norāda uz iespējamu konfliktu eskalācijas risku. Likumprojekts, kuru Krievijas Valsts dome galīgajā lasījumā pieņēma jau 13. maijā, rada bažas par starptautiskās kārtības turpmāku ignorēšanu.
Attiecības ar Starptautisko Krimināltiesu
Šis lēmums papildina 2025. gada 29. decembrī parakstīto likumu, kas Krievijai ļauj neizpildīt ārvalstu tiesu, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) un speciālo tribunālu lēmumus. Šāda rīcība ir tiešā sasaistē ar 2023. gada martā izdoto SKT aizturēšanas orderi pret Vladimiru Putinu un bērnu tiesību pilnvaroto Mariju Ļvovu-Belovu. Viņi tiek turēti aizdomās par bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām.
- Krievija 2000. gadā parakstīja Romas statūtus, taču tos nekad neratificēja.
- 2016. gadā Maskava oficiāli atsauca savu parakstu no Romas statūtiem.
- Jaunais likums vēl vairāk izolē Krieviju no starptautiskās tiesiskās sistēmas.
