SAB: Krievijas neparedzamība palielina pārrēķināšanās riskus
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) brīdina par pieaugošiem drošības riskiem, ko rada Krievijas saasinātā un no realitātes atrautā draudu uztvere. Pēdējā laikā novērotie dronu incidenti Latvijas gaisa telpā un Kremļa izvērstās dezinformācijas kampaņas ir tiešas sekas tam, ka Maskava savu ārpolitiku balsta uz sagrozītiem pieņēmumiem un iedomātiem ienaidniekiem.
Krievijas specdienestu apgalvojumi, ka Ukraina it kā izmantotu Baltijas valstis uzbrukumiem Krievijas teritorijai, ir daļa no plašākas psiholoģiskā spiediena stratēģijas. SAB norāda, ka šāda retorika nav nejauša – tās mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņemšanas procesus un mazināt Rietumvalstu vēlmi atbalstīt Ukrainu.
Kāpēc situācija kļūst bīstamāka?
- Kremļa elites izolācija un kritisku viedokļu trūkums lēmumu pieņemšanā.
- Tendence citu valstu rīcību interpretēt caur savu agresīvo uzvedības modeli.
- Krievijas aktivitāšu kļūšana par neparedzamām, kas palielina nejaušu konfliktu risku.
Krievija nereti cīnās ar iedomātiem draudiem, līdz ar to potenciālās darbības kļūst arvien grūtāk vērtēt no objektīvas realitātes aspekta, kas rada risku, ka Maskava varētu pārrēķināties, secina SAB.
Lai gan specdienesti uzsver, ka tieša militāra agresija pret Latviju īstermiņā ir mazticama, situācija prasa augstu modrību. Pēdējās dienās iedzīvotāji Latgalē un Vidzemē saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamiem gaisa telpas pārkāpumiem, kas apliecina drošības dienestu darbu paaugstinātas gatavības režīmā.
SAB vērtējumā Krievijas agresīvā retorika ir tieši saistīta ar tās iekšējo nestabilitāti un vēlmi projicēt savu iekšējo režīma loģiku uz starptautisko arēnu. Šāda pieeja būtiski sarežģī diplomātisko dialogu un palielina drošības riskus visā Eiropas reģionā.
