Krievijas naftas rūpnīcas aptur darbu pēc Ukrainas dronu triecieniem
Krievijas enerģētikas sektors saskaras ar arvien nopietnākiem izaicinājumiem, jo pēc intensīviem Ukrainas dronu uzbrukumiem vairākas nozīmīgas naftas pārstrādes rūpnīcas ir bijušas spiestas apturēt vai būtiski ierobežot savu ražošanas jaudu. Šī tendence rada būtisku nenoteiktību valsts degvielas apgādes ķēdēs.
Naktī uz 20. maiju triecienu piedzīvoja Lukoil-Nižegorodņeftjeorgsintez rūpnīca Ņižņijnovgorodas apgabalā. Uzbrukuma rezultātā tika apturēta galvenās naftas primārās pārstrādes iekārtas ELOU-AVT-6 darbība. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī citas stratēģiski svarīgas ražotnes:
- Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca, kas nodrošina aptuveni 5% no valsts kopējā pārstrādes apjoma, darbību pārtrauca pēc uzbrukuma 15. maijā.
- Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca drošības apsvērumu dēļ apturēja darbu pēc 17. maija drona trieciena.
- Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīca Samaras apgabalā, kas ir būtiska degvielas piegādātāja Krievijas gaisa spēkiem, arī kļuvusi par mērķi.
Saskaņā ar Polijas medija VotTak un citu avotu apkopotajiem datiem, kopš pilna mēroga kara sākuma Ukraina ir veikusi vismaz 158 sekmīgus uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai. 2026. gada pirmajos mēnešos vien fiksēti 32 šādi triecieni, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024. gadā.
Analītiķi norāda, ka pēc nesenajiem uzbrukumiem Permas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijas Eiropas daļā vairs nav palikusi neviena liela mēroga naftas pārstrādes iekārta, kas nebūtu tikusi pakļauta Ukrainas spēku uzbrukumam.
Ukrainas militārās stratēģijas mērķis ir sistemātiski vājināt Krievijas ekonomisko bāzi, samazinot naftas produktu eksporta ieņēmumus, kas ir viens no galvenajiem agresorvalsts finanšu avotiem kara turpināšanai.
