Krievija draud Ukrainai ar masu iznīcināšanas ieročiem
Krievijas Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins nācis klajā ar jauniem, satraucošiem draudiem, pieļaujot iespēju izmantot masu iznīcināšanas ieročus pret Ukrainu. Šāda retorika iezīmē kārtējo eskalācijas posmu Maskavas īstenotajā informatīvajā un militārajā spiedienā.
Draudi un to konteksts
Volodina izteikumi par ieročiem, kas ne no viena neko pāri neatstās, izskanējuši laikā, kad Krievijas amatpersonas pastiprinājušas agresīvu retoriku. Šī rīcība ir atbilde uz Ukrainas bruņoto spēku 22. maijā veikto triecienu Starobiļskas rajonā, kur tika iznīcināts Krievijas speciālās vienības un dronu tehnoloģiju centra Rubikon štābs. Kamēr Kremlis apgalvo, ka triecienā cietusi civilā infrastruktūra, Ukrainas ģenerālštābs uzsver, ka mērķis bija militārs objekts, kas regulāri īstenojis uzbrukumus civiliedzīvotājiem.
Starptautiskā reakcija
Papildus kodoldraudiem līdzīgajai retorikai, Krievija pirmdien izplatīja brīdinājumu ārvalstu pilsoņiem un diplomātiskajam personālam nekavējoties pamest Kijivu, solot jaunus triecienus galvaspilsētas lēmumu pieņemšanas centriem. Šāda rīcība izraisījusi asu Eiropas Savienības reakciju:
- Eiropas Komisija izsaukusi Krievijas augstāko diplomātu Briselē.
- ES pārstāve Anita Hipere norādījusi, ka šādi draudi ir nepieņemama eskalācija.
- Maskavai pieprasīts nekavējoties pārtraukt uzbrukumus civiliedzīvotājiem.
Krievijas draudi ārvalstu pilsoņiem un diplomātiem, norādot, lai viņi pamet Kijivu, ir nepieņemama eskalācija, uzsvēra Eiropas Komisijas ārlietu un drošības jautājumu preses sekretāre Anita Hipere.
Situācija joprojām ir saspringta, un starptautiskā sabiedrība turpina sekot līdzi Krievijas amatpersonu paziņojumiem, kas arvien biežāk robežojas ar atklātiem draudiem izmantot iznīcinošākos pieejamos ieročus.
