Baltijas valstis un Polija gatavojas Krievijas provokācijām

Polija un Baltijas valstis ir paaugstinājušas drošības līmeni pie kritiskās infrastruktūras objektiem, reaģējot uz izlūkdienestu brīdinājumiem par iespējamiem Krievijas rīkotiem tā dēvētajiem viltus karoga uzbrukumiem. Šādas operācijas mērķis, kā norāda eksperti, būtu inscenēt incidentus, izmantojot Ukrainā ražotus dronus, lai radītu politisku haosu NATO dalībvalstīs un pārbaudītu alianses gatavību reaģēt uz hibrīddraudiem.

Drošības pasākumu pastiprināšana

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns uzsvēris, ka valsts aktīvi apmainās ar informāciju un stiprina aizsardzību ap aizsprostiem, elektrostacijām un gāzes infrastruktūru. Arī Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs apstiprinājis, ka kritiskās infrastruktūras apsardze ir pastiprināta, ņemot vērā pieaugošos hibrīddraudu riskus. Polijas naftas un gāzes uzņēmums "Orlen" paralēli analizē alternatīvus piegādes maršrutus, savukārt elektrotīkla operators Macejs Vapinskis norādījis uz nepieciešamību pēc īpašas modrības ap starpvalstu energoapgādes savienojumiem.

Politiskā destabilizācija kā mērķis

Austrumu studiju centra direktors Voicehs Konončuks skaidro, ka Krievijas retorika, kurā Baltijas valstis tiek nepamatoti apsūdzētas plānos uzbrukt Krievijai, kalpo kā augsne iespējamām provokācijām. Izlūkdienestu vērtējumā lielākās bažas rada nevis paša uzbrukuma fiziskās sekas, bet gan politiskā nesaskaņa, kas varētu rasties starp Eiropas valstīm un ASV, diskutējot par atbildes soļiem. Krievijas puse, tostarp Dmitrijs Peskovs, šos brīdinājumus dēvē par biedējošiem stāstiem, taču reģiona amatpersonas norāda, ka gatavojas scenārijiem, kas var tikt īstenoti īsā laikā pēc augstākās vadības lēmuma.