Jaunsardzes vadība: svarīgāk par šaušanu ir izprast mērķi

Jaunsardzes centra direktors Aivars Āboliņš uzsver būtisku atziņu: militārās prasmes, tostarp ieroču lietošana, ir tikai puse no stāsta. Galvenais izaicinājums ir iemācīt jauniešiem kritiski domāt un saprast, kad un pret ko šīs iemaņas patiesībā jāizmanto. Šī atziņa nāk līdz ar apjomīgu pētījumu, kas izgaismo gan Valsts aizsardzības mācības (VAM) panākumus, gan tās sāpīgos punktus.

Pētījuma ietvaros, ko vadīja "Civitta" asociētā partnere Santa Barone-Upeniece, tika analizēti ne tikai normatīvie akti, bet arī uzklausīti vairāk nekā 2800 jaunieši un 198 izglītības iestādes. Rezultāti ir visnotaļ iepriecinoši – 93% jaunsargu atzīst, ka darbošanās organizācijā viņiem sagādā gandarījumu, savukārt 95% uzskata iegūtās zināšanas par patiesi noderīgām.

Jaunieši augstu vērtē disciplīnu un praktiskās iemaņas, piemēram, lauka kaujas vai orientēšanos, taču pilsoniskā līdzdalība un moderno tehnoloģiju, tostarp dronu, apguve joprojām klibo.

Tomēr aiz skaitļiem slēpjas arī nopietnas problēmas:

• Valodas barjera: Jauniešiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, ir grūtāk izprast savu lomu valsts aizsardzībā.
• Instruktoru krīze: Pērn Jaunsardzi pameta 60 instruktori, kamēr darbā pieņemti 80. Galvenais iemesls ir nekonkurētspējīgs atalgojums, īpaši Rīgā.
• Pedagoģiskā sagatavotība: Bieži vien instruktoriem trūkst zināšanu psiholoģijā un motivācijas tehnikās.
• Mācību ritms: Viena mācību diena mēnesī nav pietiekama sistemātiskai zināšanu nostiprināšanai.

Āboliņš norāda, ka pašreizējais 112 stundu apjoms būtu jāpalielina līdz 144 stundām, lai vairāk laika veltītu tieši pilsoniskajai atbildībai. Interesanti, ka reģionālā griezumā vērojama atšķirīga aina – Zemgalē un Kurzemē jauniešu iesaiste un vērtējums ir augstāks nekā Rīgas reģionā. Neskatoties uz izaicinājumiem, programma turpina augt – šobrīd tajā iesaistīti jau 9000 jauniešu, bet VAM apgūst 34 000 vidusskolēnu. Nākotnē plānots šo iespēju pavērt arī tālmācības un neklātienes audzēkņiem.