Maskava draud Baltijai pēc Budra izteikumiem par Kaļiņingradu

Diplomātiskā spriedze starp Baltijas valstīm un Kremli ir sasniegusi jaunu virsotni. Viss sākās ar Lietuvas ārlietu ministra Ķēstuta Budra interviju Šveices laikrakstam Neue Zürcher Zeitung, kurā viņš bez aplinkiem iezīmēja NATO stratēģisko nepieciešamību atturēt Krieviju un Baltkrieviju.

Budris nevilcinājās atbildēt uz jautājumu par Kēnigsbergas jeb Karaļauču eksklāvu. Viņa vēstījums bija nepārprotams: NATO ir jādemonstrē spēja neitralizēt šo militāro cietoksni, ja situācija eskalētos. Ministrs uzsvēra, ka aliansei ir visi nepieciešamie instrumenti, lai ārkārtas gadījumā pilnībā neitralizētu tur izvietotās pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu bāzes.

Šī retorika Maskavā tika uztverta kā atklāts naidīguma akts.

Reakcija no Krievijas puses bija zibenīga un asa. Kamēr Vladimirs Putins uzturējās vizītē Pekinā, viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nepalika parādā. Peskovs izmantoja iespēju, lai dēvētu Baltijas politiķus par „tuvredzīgiem” un apsūdzētu tos „rusofobijā”. Pēc Kremļa pārstāvja domām, šāda pretkrieviska nostāja esot pretrunā ar pašu Baltijas valstu interesēm.

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova gāja vēl tālāk, nodēvējot Budra izteikumus par „tiešu aicinājumu uzbrukt suverēnai valstij”, kas apdraudot visu Eiropas stabilitāti. Šī vārdu apmaiņa notiek uz jau tā saspringta fona:

• Pēdējās dienās reģionā fiksēti vairāki incidenti ar lidrobotiem, kas radījuši papildu drošības riskus.
• Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) otrdien nāca klajā ar nepierādītiem apgalvojumiem, ka Ukraina it kā plānojot triecienus Krievijas aizmugurei no Baltijas valstu teritorijas.
• Maskava arī izplatīja dezinformāciju par it kā uz Latviju nosūtītiem ukraiņu karavīriem, ko eksperti vērtē kā mēģinājumu destabilizēt iekšpolitisko situāciju.

Šī situācija skaidri parāda, cik trausla ir drošības arhitektūra mūsu reģionā. Kamēr Baltijas valstis uzsver nepieciešamību pēc spēcīga NATO atturēšanas potenciāla, Maskava turpina izmantot katru izdevību, lai interpretētu šos centienus kā agresiju, vienlaikus izplatot melīgus naratīvus par kaimiņvalstu iesaisti karadarbībā.