Vairākas NATO valstis bloķē Rites plānu par palīdzību Ukrainai
NATO ģenerālsekretāra Marka Rites centieni panākt vienotu vienošanos par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai ir cietuši neveiksmi. Alianses iekšienē nav izdevies gūt nepieciešamo vienprātību par iniciatīvu, kas paredzētu dalībvalstīm novirzīt 0,25% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) Ukrainas atbalstam.
Kā ziņo laikraksts The Telegraph, pret šo priekšlikumu iebildušas vairākas ietekmīgas alianses valstis, tostarp Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda. Rite atzina, ka plāns, kuru bija iecerēts apstiprināt gaidāmajā samitā Ankarā, netiks īstenots, jo alianses lēmumu pieņemšanas procesā nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana.
Pašlaik atbalstu šai iniciatīvai paudušas vismaz septiņas valstis, kuras jau tagad Ukrainai sniedz palīdzību vismaz 0,25% apmērā no sava IKP. Šajā grupā ietilpst Nīderlande, Polija, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstis. Tomēr, neskatoties uz šo valstu gatavību, citu sabiedroto noraidošā nostāja ir apturējusi virzību uz kopēju saistību uzņemšanos.
Es ļoti vēlētos, lai vairāk valstu, kas tik labi runā par Ukrainu, savus vārdus arī atbalstītu ar reālu naudu, paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
NATO vadītājs jau ilgstoši uzsver, ka Eiropas valstīm jāuzņemas lielāka atbildība par Ukrainas atbalstīšanu, mazinot atkarību no ASV resursiem. Rite norāda, ka pašreizējā palīdzības sadale alianses ietvaros ir nevienmērīga, un daudzas valstis neiegulda pietiekamus līdzekļus Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā.
