Pētnieks: Latvijas iedzīvotāju gatavība krīzēm ir bīstami zema
Latvijas sabiedrības spēja adekvāti reaģēt uz krīzes situācijām ir satraucoši vāja. Domnīcas "LaSER" pētnieks Roberts Kits, sniedzot interviju aģentūrai LETA, norāda uz fundamentālu problēmu – lielākā daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo ar pārliecību, ka par viņu drošību un izdzīvošanu pilnībā atbildīga ir tikai valsts.
Šī "gaidīšanas pozīcija" ir bīstama ilūzija. Pētnieks uzsver, ka krīzes simulācijas, ko organizējusi viņa pārstāvētā domnīca, atklājušas skarbu realitāti: cilvēkiem trūkst ne tikai elementāru prasmju, bet arī izpratnes par savu individuālo lomu kopējā drošības ķēdē. "Ir bīstami domāt, ka gan jau būs labi," brīdina Kits, norādot, ka bez personīgās atbildības uzņemšanās jebkura valsts sistēma var tikt paralizēta.
Mēs nevaram būvēt civilo aizsardzību uz pieņēmumiem, ka cilvēki paši zinās, ko darīt, kad atskanēs sirēnas.
Eksperts vērš uzmanību uz vairākiem kritiskiem aspektiem:
- Pieredzes trūkums: Lai gan notikušas atsevišķas evakuācijas mācības, piemēram, "Namejs" ietvaros, to mērogs ir niecīgs salīdzinājumā ar reālo drošības situāciju.
- Plānošanas nepilnības: Civilās aizsardzības plāni bieži vien nav saskaņoti ar militārajām vajadzībām. Kits atgādina Ukrainas pieredzi, kur iedzīvotāju masveida bēgšana no Kijivas pirmajās kara dienās radīja sastrēgumus, kas bloķēja bruņoto spēku pārvietošanos.
- Igaunijas piemērs: Kaimiņvalstī individuālā atbildība krīzes gadījumā jau ir palielināta līdz 10 dienām, taču pat ar krājumiem nepietiek, ja trūkst zināšanu par rīcību.
Kits uzsver, ka valsts iestāžu nepārtrauktība un kritiskās infrastruktūras aizsardzība ir tikai viena medaļas puse. Ja sabiedrība nav sagatavota un katrs indivīds neapzinās savu uzdevumu, sistēma kļūst par trauslu kāršu namiņu. Pētnieks aicina uz plašākām, reālistiskām apmācībām, kas neaprobežojas tikai ar teoriju, bet ietver kompleksus scenārijus, kur katrs posms – no iedzīvotāja līdz valsts pārvaldei – zina savu vietu.
