Putins un Sji Pekinā demonstrē stratēģisku tuvināšanos
Pekinas Lielajā Tautas namā aizvadītās sarunas starp Vladimiru Putinu un Sji Dzjiņpinu iezīmē jaunu posmu abu lielvaru attiecībās. Kamēr Rietumu sankciju žņaugi ap Maskavu savelkas arvien ciešāk, Kremļa saimnieks meklē glābiņu Ķīnas ekonomiskajā plecā, pasludinot abu valstu saites par nelokāmām un sasniegušām līdz šim nepieredzētu augstumu.
Sji Dzjiņpins, uzrunājot savu viesi, uzsvēra, ka politiskā uzticēšanās un stratēģiskā koordinācija starp abām galvaspilsētām ir kļuvusi par stabilu pamatu, kas spēj izturēt jebkādus ārējos satricinājumus. Putins, savukārt, neslēpa gandarījumu, ka, neraugoties uz nelabvēlīgo starptautisko fonu, Maskavas un Pekinas sadarbība turpina uzņemt apgriezienus.
Krievijas ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs atklājis, ka vizītes laikā plānots parakstīt aptuveni 40 dažādus dokumentus, kas aptvers plašu spektru – no rūpniecības un transporta līdz pat sarežģītiem celtniecības projektiem.
Šī vizīte nav tikai simbolisks žests. Putinu pavada iespaidīga delegācija, kurā ietilpst gan centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina, gan Krievijas enerģētikas gigantu – Gazprom un Rosņeftj – augstākās amatpersonas. Šāda sastāva delegācija skaidri signalizē par Krievijas ekonomikas pieaugošo atkarību no Ķīnas tirgus.
Interesanti, ka Putina ierašanās Pekinā notiek vien dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes. Lai gan analītiķi pieļauj, ka Sji varētu dalīties ar informāciju par sarunām ar amerikāņu līderi, Kremlis uzstājīgi noliedz jebkādu saistību starp šiem notikumiem, uzsverot, ka Putina vizīte bijusi ieplānota jau krietni iepriekš.
Šobrīd uz galda ir:
- Kopīga deklarācija par turpmāko sadarbību.
- Vairāki divpusēji līgumi tirdzniecības veicināšanai.
- Stratēģiskās koordinācijas stiprināšana ārpolitikā.
Šis solis apliecina, ka Maskava ir izvēlējusies savu kursu – pat ja tas nozīmē pilnīgu ekonomisko pārorientēšanos uz austrumiem, atstājot Rietumu tirgus un politisko dialogu pagātnē.
