Putins un Sji Pekinā demonstrē stratēģisku tuvināšanos

Pekinas Lielajā Tautas namā aizvadītās sarunas starp Vladimiru Putinu un Sji Dzjiņpinu iezīmē jaunu posmu abu lielvaru attiecībās. Kamēr starptautiskā sabiedrība vēro Ķīnas centienus balansēt starp Vašingtonu un Maskavu, abu līderu retorika par nelokāmajām saitēm atstāj maz vietas interpretācijām par iespējamu kursa maiņu.

Putins, kurš uz Pekinu devies plašas delegācijas pavadībā, uzsvēra, ka abu valstu sadarbība sasniegusi nepieredzēti augstu līmeni. Šis apliecinājums izskan laikā, kad Krievijas ekonomika, saskaroties ar smagām Rietumu sankcijām, kļuvusi teju pilnībā atkarīga no Ķīnas tirgus un tehnoloģiskā atbalsta. Delegācijas sastāvs – kurā ietilpst gan centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina, gan enerģētikas gigantu Gazprom un Rosņeftj pārstāvji – skaidri norāda uz vizītes pragmatisko dabu.

Pekina un Maskava turpina padziļināt politisko savstarpējo uzticēšanos un stratēģisko koordināciju, ko raksturo nelokāma izturība.

Vizītes nozīmīgumu pasvītro arī plānotais dokumentu klāsts. Paredzams, ka līderi parakstīs aptuveni 40 vienošanās, kas aptvers tik dažādas jomas kā:

• Tirdzniecības sakaru paplašināšana;
• Rūpnieciskā sadarbība un tehnoloģiju apmaiņa;
• Transporta infrastruktūras attīstība;
• Būvniecības sektora projekti.

Lai gan Kremlis uzstāj, ka vizīte bijusi plānota jau iepriekš un nav tieši saistīta ar Donalda Trampa neseno viesošanos Ķīnā, diplomātiskais konteksts ir nepārprotams. Abas puses gatavojas parakstīt kopīgu deklarāciju, kas vērsta uz tā dēvētās daudzpolārās pasaules veidošanu – tas ir nepārprotams signāls Rietumu dominējošās lomas apšaubīšanai globālajā politikā. Ķīna, vienlaikus uzturot ciešu ekonomisko saikni ar Maskavu, joprojām cenšas izvairīties no tiešas iesaistes Ukrainas konfliktā, saglabājot sev izdevīgu manevrēšanas telpu.