Putina dilemma: vai Krieviju gaida atgriešanās staļinismā?

Krievijas iekšpolitiskā stabilitāte, kas gadiem ilgi balstījās uz trauslu vienošanos starp Kremli un sabiedrību, sāk izjukt. Kamēr Vladimirs Putins cenšas saglabāt kara naratīvu, realitāte Maskavas ielās un ekonomikas koridoros kļūst arvien drūmāka. Britu izdevums The Telegraph norāda, ka esam nonākuši pie pagrieziena punkta, kurā karš vairs nav tikai attāls ģeopolitisks process, bet gan tiešs drauds katra krieva ikdienai.

Kara atnākšana mājās

Vēl nesen Krievijas vara varēja atļauties ignorēt kara radītās problēmas, taču pēdējie Ukrainas dronu triecieni Maskavai ir mainījuši spēles noteikumus. Iedzīvotāji, kuri iepriekš dzīvoja ilūzijā par drošību, tagad atklāti runā par bailēm. Šis psiholoģiskais lūzums ir tikai aisberga redzamā daļa:

• Krievijas ekonomika cieš no vēsturiski lielākā darbaspēka trūkuma – iztrūkst vismaz 2,5 miljoni strādājošo.
• Pat Kremļa atbalstītāji, tostarp Komunistiskā partija ar Genādiju Zjuganovu priekšgalā, sāk brīdināt par neizbēgamu ekonomisko sabrukumu un 1917. gada scenārija atkārtošanos.
• Kara nogurums ir sasniedzis līmeni, kādu Krievija nav pieredzējusi nevienā citā modernā konfliktā.

"Kremlis saskaras ar liktenīgu izvēli. Ja tas vēlas turpināt karu, tam būs jāpieņem lēmumi par jaunu cilvēkresursu iesaukšanu, kas nepieciešami kara īstenošanai," uzsver Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta eksperts Naidžels Goulds-Deiviss.

Staļinisma ēnas atgriešanās

Lai uzturētu militāro mašinēriju, Kremlim var nākties atteikties no pēdējām pēcpadomju brīvībām. Analītiķi prognozē, ka Putins varētu tikt spiests atgriezties pie staļinistiska ekonomiskā modeļa, kurā valsts vajadzības pilnībā pakļauj tirgus brīvību, darba izvēli un pat tiesības brīvi pārvietoties. Tas nozīmētu pilnīgu izolāciju un dzīvi slēgtā sistēmā.

Kamēr Dmitrijs Peskovs turpina uzstāt uz Ukrainas teritoriālajām piekāpšanās prasībām, paša Kremļa iekšienē pieaug pesimisms. Iespēja, ka nākamā gada laikā būs jāizvēlas starp kara pārtraukšanu vai totālu sabiedrības militarizāciju, kļūst par Putina lielāko izaicinājumu. Tautas neapmierinātība un interneta cenzūra, tostarp ierobežojumi Telegram, tikai paspilgtina faktu, ka "sociālais līgums" par kara neiejaukšanos pilsoņu dzīvē ir zaudējis savu spēku.