Latvijā otro reizi atzīmē Sēlijas dienu

Latvijā 22. maijā jau otro gadu pēc kārtas tiek atzīmēta Sēlijas diena – svētki, kuru mērķis ir stiprināt sēļu vēsturisko identitāti un veicināt piederības sajūtu šim kultūrvēsturiskajam novadam. Iniciatīvu, ko aizsākusi "Stendera biedrība", atbalsta vietējās kopienas visā Sēlijas teritorijā.

Datums nav izvēlēts nejauši. Tieši 1999. gada 22. maijā, pirmā Sēlijas kongresa laikā, tika iesvētīts Sēlijas karogs, kas kļuvis par nozīmīgu vienotības simbolu. Sēlijas statusa atdzimšana ir cieši saistīta arī ar pirms pieciem gadiem pieņemto Vēsturisko zemju likumu. Toreizējais Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka sēļi ir viena no piecām Latvijas pirmtautām, kuras klātbūtne valsts apziņā bija kļuvusi pārāk bāla.

Sēlijas identitātes nozīme mūsdienās

Neretas novadpētniecības muzeja vadītājs Valts Apinis norāda, ka Sēlijas vērtība slēpjas ne tikai tās dabas ainavās – paugurainēs un pilskalnos –, bet arī bagātajā kultūras mantojumā. "Tas ir īpašs rakstnieku un dzejnieku novads," uzsver Apinis, atgādinot par reģiona ieguldījumu Latvijas garīgajā dzīvē.

Sēlijas diena ir vajadzīga šodienas paaudzei, lai saglabātu saikni ar saknēm, kas bijušas klātesošas cauri paaudzēm, atzīst novadpētniece Lidija Ozoliņa.

Lai gan administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Sēlija vairs neeksistē kā atsevišķa vienība un nav izveidots arī atsevišķs plānošanas reģions, vietējie iedzīvotāji un entuziasti turpina kopt tradīcijas. Sēlijas asociācijas valdes loceklis Arvīds Kviesis atzīst, ka kultūras atšķirības un savdabība ir tas pamats, uz kura tiek būvēta nākotne, piemēram, rīkojot populāros tautas mākslas svētkus "Sēlija rotā".