airBaltic zaudējumi aug; lidsabiedrība gatavojas jauniem izaicinājumiem

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic piedzīvo pamatīgu finanšu turbulenci. Jaunākie dati par šī gada pirmo ceturksni uzrāda 70,1 miljona eiro zaudējumus, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šie skaitļi liek uzdot neērtus jautājumus par uzņēmuma stabilitāti un nākotnes perspektīvām.

Galvenie faktori, kas iedragājuši kompānijas rādītājus, ir visai kompleksi:

• Tuvo Austrumu ģeopolitiskā spriedze, kas izraisījusi strauju aviācijas degvielas cenu kāpumu.
• Nelabvēlīgas ārvalstu valūtu kursu svārstības.
• Augošas finansēšanas izmaksas un vispārējs spiediens uz izdevumu pieaugumu.

Šo apstākļu dēļ lidsabiedrība bijusi spiesta ķerties pie taktiskas reisu atcelšanas. Maijā atcelti 6,6% no plānotajiem lidojumiem, bet aprīlī šis rādītājs bija 3,3%. Uzņēmuma vadība, tostarp prezidents Erno Hildēns, skaidro, ka šāda rīcība ir nepieciešama, lai optimizētu tīkla kapacitāti un aizsargātu ieņēmumus. Turklāt no jūnija līdz oktobrim plānots samazināt lidojumu skaitu par 2,7%.

Aviokompānijas vadība prognozē, ka 2026. gadā uzņēmums joprojām darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, kas varētu prasīt papildu 100 līdz 150 miljonu eiro injekciju ziemas sezonā.

Situācija ir tik nopietna, ka airBaltic oficiāli apturējusi plānus par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), atzīstot to par neiespējamu kapitāla avotu 2026. gadā. Atgādināsim, ka jau aprīlī Saeima lēma par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevuma piešķiršanu, kas jāatmaksā līdz augusta beigām.

Lai gan pērn uzņēmums pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas ir neliels pieaugums, un apgrozījums sasniedza 779,3 miljonus eiro, kopējā bilance joprojām ir trausla. Par to, kādi scenāriji sagaida nacionālo pārvadātāju un kāda ir tā turpmākā stratēģija, raidījumā Spried ar Delfi diskutēja aviokompānijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.