Enerģētikas nedēļas apskats: Latvijas ģenerācijas svārstības un importa loma

Aizvadītajā nedēļā, laika posmā no 5. līdz 11. oktobrim, elektroenerģijas tirgū bija vērojamas ievērojamas aktivitātes, ko būtiski ietekmēja mainīgie laikapstākļi. Vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 0,078 €/kWh, kas ir par 5,4% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Tirgus uzvedība bija visai dinamiska, cenām svārstoties no 0,000 €/kWh līdz pat 0,285 €/kWh, turklāt nedēļas laikā tika fiksētas 10 stundas, kad cena nokritās zem nulles atzīmes. Šie rādītāji norāda uz to, ka enerģijas ražošanas jaudas un patēriņa pieprasījums mijiedarbojās ar mainīgu intensitāti, ietekmējot kopējo tirgus ainu gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.

Latvijas elektroenerģijas sistēma nedēļas gaitā izjuta būtisku atkarību no importa, jo vietējā ģenerācija nespēja pilnībā nosegt patēriņu, neskatoties uz hidroenerģijas un saules staciju aktīvo iesaisti. Pirmdien, 5. oktobrī, Latvijas ģenerācijas jaudas nosedza 65,9% no kopējā patēriņa, kur lielāko daļu veidoja hidroelektrostacijas ar 40,2% īpatsvaru, kam sekoja vēja elektrostacijas ar 15,3%, saules paneļi ar 7,1%, biomasa ar 1,8% un citi enerģijas avoti ar 1,5% no slodzes, šajā dienā cena bija 0,007 €/kWh. Otrdien, 6. oktobrī, situācija nedaudz uzlabojās, un vietējā ģenerācija nosedza 71% no slodzes, kur hidroelektrostacijas nodrošināja 36,4%, saules stacijas 14,1%, vēja stacijas 15,7%, biomasa 2,7% un citi avoti 2,2%, cena šajā dienā bija 0,063 €/kWh. Trešdien, 7. oktobrī, tika sasniegts nedēļas maksimums ģenerācijas segumā ar 96,4%, kad hidroelektrostacijas saražoja 48,3% no nepieciešamā, saules stacijas 29,1%, biomasa 4,9%, dabasgāze 4,5%, vēja stacijas 5,6% un citi avoti 4,1%, cena bija 0,179 €/kWh. Ceturtdien, 8. oktobrī, ģenerācija nosedza 70,1% no patēriņa, hidroelektrostacijām nodrošinot 28,6%, saules stacijām 25,5%, vēja stacijām 9,4%, biomasai 3,6%, dabasgāzei 0,5% un citiem avotiem 2,5%, cena bija 0,135 €/kWh. Piektdien, 9. oktobrī, ģenerācija nosedza 64,2% no slodzes, kur vēja elektrostacijas izcēlās ar 17,9% īpatsvaru, hidroelektrostacijas ar 27,9%, dabasgāze ar 6,5%, saules stacijas ar 8,2%, biomasa ar 2% un citi avoti ar 1,7%, cena bija 0,028 €/kWh. Sestdien, 10. oktobrī, ģenerācija nosedza 64,5% no patēriņa, hidroelektrostacijām nodrošinot 35%, vēja stacijām 15,6%, saules stacijām 10,1%, biomasai 2%, dabasgāzei 0% un citiem avotiem 1,8%, cena bija 0,025 €/kWh. Svētdien, 11. oktobrī, ģenerācija nosedza 57,5% no slodzes, hidroelektrostacijām nodrošinot 31,3%, saules stacijām 13,7%, vēja stacijām 5,6%, biomasai 3,8%, dabasgāzei 0,1% un citiem avotiem 3%, cena bija 0,105 €/kWh.

Baltijas reģiona enerģētikas sistēmas šajā nedēļā darbojās ciešā savstarpējā saistībā, kur Lietuvas un Igaunijas ražošanas jaudas tieši ietekmēja Latvijas tirgu. Lietuvā vēja elektrostacijas uzrādīja ļoti mainīgu sniegumu, piektdien sasniedzot pat 132,3% no patēriņa, kamēr citās dienās to ieguldījums bija krietni mazāks, savukārt saules stacijas visaktīvāk darbojās ceturtdien, nosedzot 27,5% no valsts vajadzībām. Igaunijā galvenā loma joprojām bija sākuma enerģijas avotiem, piemēram, sākuma eļļas stacijām, kas ceturtdien nosedza 22,1% no patēriņa, kamēr vēja stacijas savu augstāko punktu sasniedza sestdien ar 31,3% īpatsvaru. Reģionālās elektroenerģijas plūsmas piedzīvoja ievērojamas izmaiņas, jo mainīgā ģenerācija Lietuvā un Igaunijā diktēja importa un eksporta virzienus starp kaimiņvalstīm. Latvijas un Lietuvas robežā plūsmas virziens mainījās, pirmdien Latvijai importējot 259,9 MW no Lietuvas, bet turpmākajās dienās Latvijai eksportējot uz Lietuvu, trešdien sasniedzot 652,4 MW eksportu. Latvijas un Igaunijas starpsavienojumā Latvija visu nedēļu importēja enerģiju, trešdien sasniedzot 665,8 MW importa apjomu. Lietuvas un Polijas robežā plūsmas virziens mainījās, Lietuvai eksportējot uz Poliju lielāko nedēļas daļu, izņemot trešdienu, kad notika imports 20,5 MW apmērā. Arī Lietuvas un Zviedrijas robežā bija vērojamas būtiskas izmaiņas, Lietuvai importējot no Zviedrijas pirmdien, otrdien, sestdien un svētdien, bet eksportējot uz Zviedriju trešdien, ceturtdien un piektdien. Šīs svārstības apliecina, cik ļoti reģionālais tirgus ir atkarīgs no katras valsts spējas saražot enerģiju konkrētā brīdī. Sīkāku informāciju par cenu tendencēm un tirgus analīzi varat atrast mBot.lv vietnē.