ASV karaspēka rotācija Eiropā: NATO mierina par aizsardzības plāniem
Vašingtonas lēmums izvest 5000 karavīru no Vācijas ir sacēlis pamatīgu vētru Eiropas drošības gaiteņos. Lai gan lēmuma pēkšņums un neskaidrība par spēku pārvietošanu uz Poliju radījusi satraukumu, alianses vadība steidz kliedēt bažas, uzsverot, ka šī 4000 līdz 5000 vīru lielā rotācija nekādi neapdraud NATO aizsardzības arhitektūru.
Kāpēc notiek pārmaiņas?
- Pentagons samazina brigāžu skaitu Eiropā no četrām uz trim, atgriežoties pie 2021. gada izvietojuma modeļa.
- ASV administrācija jau iepriekš signalizēja par nepieciešamību koriģēt savu globālo klātbūtni.
- Galvenais stratēģiskais fokuss tiek pārvirzīts uz Āzijas reģionu, kas prasa resursu pārdali.
"Mēs zinām, ka korekcijas notiks. ASV ir vairāk jāpārorientējas, piemēram, uz Āziju. Tas notiks laika gaitā strukturētā veidā," norādīja alianses pārstāvis.
Situācija ir niansēta. Lai gan izskanējušas bažas par drošības vakuuma rašanos, ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss otrdien nāca klajā ar precizējumu – 4000 karavīru izvietošana Polijā nav atcelta, tā ir tikai atlikta uz vēlāku laiku. Šī ziņa ir kā mēģinājums nomierināt sabiedrotos, kuriem joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Eiropas valstu diplomāti cer gūt skaidrāku redzējumu par turpmāko rīcību jau šīs nedēļas nogalē Zviedrijā, kur paredzēta tikšanās ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Šis būs izšķirošs brīdis, lai saprastu, vai Trampa administrācijas īstenotā politika ir tikai taktisks manevrs vai ilgtermiņa atkāpšanās no līdzšinējās drošības garantiju sistēmas.
