Vai atjaunīgā enerģija Latvijā sadārdzinās elektrības rēķinus?

Latvijas energosistēma ir būtiski atšķirīga no valstīm, kurās atjaunīgās enerģijas attīstība izraisījusi tarifu kāpumu, tādēļ bažas par atkārtotu OIK afēras scenāriju nav pamatotas ar tehniskiem faktiem. Pārvades sistēmas operators AST 2026. gada augustā ziņoja par 5935 MW brīvo jaudu, kas četras reizes pārsniedz valsts ziemas pīķa patēriņu.

Atšķirīgā pieeja izmaksu segšanā

Atšķirībā no Nīderlandes, kur tīkla izmaksu kāpums tiek prognozēts ap 11%, Latvijā izvēlēts mērķētāks balansēšanas izmaksu modelis. No 2025. gada 1. jūlija ieviestas divas komponentes: 3,00 EUR/MWh portfeļa apjoma maksa, ko sedz visi lietotāji, un 42,07 EUR/MWh nebalansa komponente, ko maksā tikai tie tirgus dalībnieki, kuri nespēj precīzi prognozēt savu ražošanu vai patēriņu.

• Latvijas sinhronizācijas projekts ar kontinentālo Eiropu jau piesaistījis ap 500 miljonus eiro investīciju, kas stiprina sistēmas drošību neatkarīgi no jauniem vēja vai saules parkiem.
• Jaunu AER projektu pieslēguma izmaksas pilnībā sedz paši attīstītāji, nevis pārējie sistēmas lietotāji.
• Daugavas HES kaskāde un TEC nodrošina būtisku elastības resursu, kas ļauj efektīvāk vadīt ražošanas svārstības nekā valstīs, kurās šāda vietējā bāzes jauda ir ierobežota.

Patērētājiem svarīgi apzināties, ka nebalansa izmaksas var netieši ietekmēt tirgotāju cenu politiku, tāpēc izvēle par labu atbildīgam elektroenerģijas tirgotājam ir būtiskāka nekā sākotnējais piedāvātais tarifs. Latvijas pieeja, kurā nebalansa radītās izmaksas netiek socializētas, veicina tirgus dalībnieku atbildību un mazina risku, ka sabiedrībai būtu jāsedz privāto investoru neefektivitāte.