Latvija pārskatīs dronu trauksmes algoritmus pēc plašajiem brīdinājumiem

Pēc otrdienas plašajiem un daudzus pārsteigušajiem šūnu apraides brīdinājumiem par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, valsts atbildīgās iestādes ir spiestas atzīt – esošā sistēma prasa nopietnu revīziju. Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle atklāti norāda, ka pašreizējie rīcības algoritmi vairs neatbilst mūsdienu realitātei, kurā militārie droni pie mūsu robežām kļuvuši par ikdienišķu, lai arī bīstamu parādību.

Kāpēc sistēma kļuva par slogu?

Otrdienas notikumi, kad brīdinājumi sasniedza iedzīvotājus plašā teritorijā no Latgales līdz pat Vidzemei, radīja ievērojamu spriedzi gan sabiedrībā, gan ekonomikā. Skolas, uzņēmumi un transporta plūsmas saskārās ar pēkšņiem ierobežojumiem, kas lika demisionējušajai premjerei Evikai Siliņai uzdot NBS un KVC nekavējoties meklēt līdzsvarotāku pieeju. Galvenais mērķis ir skaidrs: nodrošināt cilvēku drošību, neapturot valsts dzīvi katru reizi, kad sensori fiksē neskaidru objektu.

Mums ir jāatrod labāks veids, kā krīzes situācijās nodrošināt cilvēku drošību, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ikdienas dzīves nepārtrauktību, uzsver premjere.

Kas īsti notika gaisa telpā?

Interesanti, ka pat pēc plašās trauksmes Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba pārstāvis Māris Tūtins atzina – nav gūts apstiprinājums, ka kāds drons patiešām būtu ielidojis Latvijas teritorijā. Vizuālas identifikācijas nav bijis, un sensori varējuši reaģēt uz laika apstākļiem vai citiem ārējiem faktoriem. Tomēr dienesti uzsver: piesardzība paliek spēkā, jo sprāgstvielas nesošs drons ir reāls, nevis teorētisks drauds.

Turpmākie soļi:

• Ekspertu un nozaru pārstāvju sanāksmes, lai izstrādātu precīzākus riska kritērijus.
• Draudu līmeņu pakāpju pārskatīšana, lai izvairītos no masveida trauksmes signāliem bez pamatota iemesla.
• Skaidrāka algoritma izstrāde, kas ļautu precīzāk identificēt augstākā riska objektus.

Šī nav pirmā reize, kad Latvija saskaras ar šādiem incidentiem. Atcerēsimies 7. maija notikumus Rēzeknē, kad drons nogāzās naftas bāzē. Toreizējā situācija izraisīja politisku krīzi, kas noveda pie aizsardzības ministra un vēlāk arī visas valdības krišanas. Kamēr jaunā koalīcija vēl tikai top, Siliņas kabinetam ir jāatrisina šis drošības un ikdienas ritma balansēšanas jautājums, lai sabiedrība nezaudētu uzticību brīdinājuma sistēmai.