Eiropa pastiprina kontroli pār ārvalstu investīcijām un tēraudu

Eiropas Parlaments spēris izšķirošu soli, lai pasargātu bloka ekonomisko mugurkaulu un nacionālo drošību. Ar pārliecinošu balsu vairākumu deputāti apstiprinājuši stingrākus noteikumus ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanai, vienlaikus vēršoties pret negodīgu konkurenci tērauda tirgū. Šis lēmums iezīmē jaunu ēru, kurā atvērtība kapitālam vairs netiek uzskatīta par pašsaprotamu, ja tā apdraud sabiedrisko kārtību.

Drošības tīkls investīcijām

Balsojums, kurā 508 deputāti atbalstīja jauno regulējumu, liecina par vienotu izpratni: ģeopolitiskā nestabilitāte, ko veicinājusi gan pandēmija, gan Krievijas agresija Ukrainā, prasa rīcību. Jaunā sistēma paredz:

• Saskaņotas procedūras visās dalībvalstīs, lai mazinātu birokrātisko slogu.
• Ciešāku sadarbību starp nacionālajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Komisiju.
• Kontroles mehānismus, kas aptver arī darījumus, kuros iesaistītas trešo valstu juridiskās vai fiziskās personas.

Eiropas Savienība vairs nevar atļauties naivu pieeju savu kritisko aktīvu aizsardzībā. Katrs ieguldījums tagad tiks vērtēts caur drošības prizmu, nezaudējot fokusu uz ekonomisko izaugsmi.

Šī iniciatīva ir loģisks turpinājums 2020. gadā ieviestajai regulai, kuru Eiropas Komisija nolēma pilnveidot, apzinoties tās nepilnības. Pēc oficiālās apstiprināšanas Padomē, jaunie noteikumi stāsies spēkā ar 18 mēnešu pārejas periodu.

Tērauda tirgus aizsardzība

Līdztekus ieguldījumu kontrolei, Eiropas likumdevēji vērsušies pret Ķīnas dominanci tērauda ražošanā. Ar 606 balsīm „par” pieņemts lēmums būtiski ierobežot importu, kas līdz šim izkropļojis tirgu. Galvenie punkti:

• Muitas nodevu celšana tērauda importam līdz pat 50%.
• No tarifiem brīvo kvotu samazināšana par 47%, nosakot griestus 18,3 miljonu tonnu apmērā.
• Par atskaites punktu izvēlēts 2013. gads, kad tirgus vēl nebija pārpludināts ar subsidētu produkciju.

Šie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas stāsies spēkā jau 1. jūlijā, skars visus ārpus ES esošos piegādātājus, izņemot Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir gatava aizstāvēt savus ražotājus pret masveida subsīdiju radīto pārprodukciju, kas apdraud vietējo industriju izdzīvošanu.