Pašvaldības drīzumā varēs iegādāties trauksmes sirēnas

Latvijas pašvaldības, kuras jau ilgstoši cīnījušās ar nepilnīgo trauksmes sirēnu tīklu, beidzot saredz gaismu tuneļa galā. Līdz šim birokrātiskie šķēršļi liedza vietvarām ieguldīt savus līdzekļus iedzīvotāju drošības sistēmās, taču situācija mainās – top izmaiņas regulējumā, kas ļaus pašvaldībām iegādāties sirēnas, saskaņojot tās ar Iekšlietu ministriju.

Ogres novada Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Eglīts neslēpj, ka situācija ir kritiska. “Ogres novadā ir četras sirēnas, bet novadā ir četras pilsētas un 16 pagasti. Vajadzība ir ārkārtīgi liela,” viņš uzsver. Spilgts piemērs ir Ķegums, kur trauksmes sirēnu nav vispār, un esošās Ogres iekārtas ārkārtas situācijā tur vienkārši nebūtu sadzirdamas.

Pašvaldības uzskata, ka sirēnas un šūnu apraides paziņojumi viens otru papildina, tādējādi nodrošinot efektīvāku brīdināšanu.

Vēstules Iekšlietu ministrijai, kurās pašvaldības pauda gatavību iegādāties sirēnas un nodot tās dienestam bez atlīdzības, tika rakstītas jau kopš 2024. gada beigām. Līdz šim likumdošana liedz pašvaldībām patstāvīgi iegādāties šādu tehnisko aprīkojumu, taču VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts norāda, ka risinājums ir ceļā. Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas ļaus pašvaldībām iesaistīties sistēmas stiprināšanā, jau ir tapuši un nodoti sabiedriskajai apspriešanai.

Pašreizējā valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir novecojusi – tā balstās uz datiem, kas iegūti pirms vairāk nekā 15 gadiem, ignorējot demogrāfiskās izmaiņas. Šobrīd valstī ir 164 sirēnas, kas uzstādītas laika posmā no 2002. līdz 2010. gadam. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, nepieciešams uzstādīt vēl 193 jaunas iekārtas.

• Plānotais izvietojums aptvers Latgales, Rīgas un Vidzemes reģionus.
• Daļa no nepieciešamā finansējuma tiks segta ar Eiropas Savienības atbalstu.
• Pašvaldību iesaiste ļaus ātrāk aizpildīt “baltos plankumus” brīdināšanas kartē.

Šis solis ir būtisks, lai iedzīvotāji krīzes brīžos justos pasargāti. Kamēr valdība vēl nav apstiprinājusi galīgo regulējumu, pašvaldības ir gatavas rīkoties, lai novērstu riskus, ko rada pašreizējais nepilnīgais pārklājums.