Saeima precizē ministriju atbildību Rail Baltica projektā
Saeima ir pieņēmusi būtiskus grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, lai novērstu līdzšinējos birokrātiskos šķēršļus un skaidrāk definētu iesaistīto ministriju atbildības jomas. Izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, iezīmējot jaunu posmu stratēģiski svarīgā dzelzceļa projekta pārvaldībā.
Likumdošanas izmaiņas paredz stingrāku politisko uzraudzību, nosakot, ka Ministru prezidentam turpmāk vismaz divas reizes gadā būs jāsniedz parlamentam detalizēts pārskats par projekta gaitu. Šāds solis iecerēts, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību un operatīvāku lēmumu pieņemšanu.
Grozījumi skaidri sadala pienākumus starp galvenajām valsts institūcijām:
- Ministru prezidents: koordinē projekta īstenošanu valdības līmenī un nodrošina starpministriju sadarbību.
- Satiksmes ministrija: turpina vadīt projekta ieviešanu un uzraudzīt tā ikdienas gaitu.
- Finanšu ministrija: uzņemas atbildību par finansējuma piesaistes stratēģiju, fiskālo risku kontroli un finansējuma avotu uzraudzību.
Lai Rail Baltica pēc iespējas ātrāk no plāniem pārtaptu reālā infrastruktūrā, svarīgi beidzot nodrošināt skaidru projekta politiskās pārraudzības un starpinstitūciju sadarbības ietvaru, uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Jaunais regulējums paredz arī plašāku citu ministriju iesaisti atbilstoši to kompetencei. Tas ietver sadarbību tādās jomās kā valsts aizsardzība un militārā mobilitāte, energoapgādes infrastruktūras izveide, nekustamā īpašuma jautājumi, kā arī ārvalstu investīciju piesaiste un dzelzceļa nozares speciālistu sagatavošana. Likums arī nostiprina informācijas atklātības principus attiecībā uz visu projekta vēsturisko un aktuālo dokumentāciju.
