Saeima apstiprina jaunu Rail Baltica pārvaldības modeli
Saeima ceturtdien, 21. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā. Izmaiņu mērķis ir novērst līdzšinējos birokrātiskos šķēršļus un nodrošināt skaidrāku atbildības sadalījumu starp iesaistītajām valsts institūcijām, lai stratēģiski nozīmīgā dzelzceļa maģistrāle ātrāk pārtaptu reālā infrastruktūrā.
Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens uzsvēra, ka projekta mērogs prasa ciešu starpinstitūciju sadarbību un politisko virsuzraudzību augstākajā līmenī. Jaunais regulējums precīzi definē katras ministrijas lomu:
- Ministru prezidents uzņemas projekta koordināciju valdības līmenī, nodrošinot ministriju savstarpējo sadarbību.
- Satiksmes ministrija saglabā vadošo lomu projekta ieviešanā un ikdienas uzraudzībā.
- Finanšu ministrija kļūst atbildīga par finansējuma piesaistes stratēģiju, fiskālo risku kontroli un līdzekļu izlietojuma uzraudzību.
Projekta virzību nedrīkst kavēt projekta mērogam un nozīmei neatbilstoši birokrātiskie šķēršļi, norādīja Kaspars Briškens.
Likums paredz arī plašāku iesaisti citām ministrijām, kurām atbilstoši kompetencei būs jāsniedz atbalsts jomās, kas skar būvniecību, energoapgādi, valsts aizsardzību un militāro mobilitāti, kā arī speciālistu sagatavošanu. Lai palielinātu parlamentāro kontroli, Ministru prezidentam turpmāk būs vismaz divas reizes gadā jāsniedz Saeimai detalizēts pārskats par projekta progresu.
Papildus pārvaldības uzlabojumiem likumprojekts nostiprina informācijas atklātības principus, nodrošinot plašāku pieejamību gan vēsturiskajai, gan aktuālajai projekta dokumentācijai. Izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
